Valdības svarīgākie uzdevumi šobrīd – samazināt budžetu, vienoties ar Starptautisko Valūtas fondu par turpmāku naudas piešķiršanu, kā arī valsts pārvaldes aparāta optimizācija un birokrātijas mazināšana, informē premjers Valdis Dombrovskis.
26. martā Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis sniedza savu pirmo preses konferenci reģionālo mediju pārstāvjiem, izskaidrojot galvenos valdības uzdevumus un atbildot uz jautājumiem.
Atbalstīs uzņēmējus
Kā vienu no galvenajiem valdības uzdevumiem premjers minēja sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF), kurās jāpanāk finanšu līdzekļu turpmāka piešķiršana. V. Dombrovskis uzsvēra, ka, nesaņemot aizdevuma turpmākās daļas, Latvija nonāks situācijā, kad naudas Valsts Kasē būs tik, cik tā ienāks, un tad sākšoties kavēšanās ar algu izmaksu.
Jautāts, cik spēcīga valdība jūtas sarunās ar SVF, V. Dombrovskis atbildēja: naudu jau vajag Latvijai, nevis fondam. “Latvija vairs nav suverēna visos savos lēmumos,” atzina valdības vadītājs.
Kā galvenos valdības uzdevumus tuvākajā nākotnē premjers saredz birokrātijas sloga samazināšanu uzņēmējiem un uzņēmējdarbības veicināšanas programmu realizāciju. “Jau tuvākajā nākotnē ar bankām jāapspriež kreditēšanas atjaunošana, kas praktiski apstājusies,” solīja V. Dombrovskis.
Birokrātijas sloga samazināšana jau notiekot. Pieņemti konkrēti lēmumi par birokrātijas mazināšanu darba aizsardzības jomā, kā arī tiek gatavoti jauni lēmumi, kas samazinās kontrolējošo iestāžu uzmācību, piemēram, pārtikas mazumtirdzniecībā un citās jomās.
Premjers solīja, ka valdība ar līdzfinansējumu atbalstīs no ES fondiem finansētus projektus, tādējādi sekmējot jaunu finanšu līdzekļu iepludināšanu Latvijas tirgū.
Samazinās ierēdņu skaitu
Ierēdņu skaita samazināšana ir viens no pirmajiem valdības uzdevumiem un arī priekšnoteikums, lai saņemtu SVF aizdevumu turpmāk. Patlaban Latvija ir pirmajā vietā starp Baltijas valstīm pēc ierēdņu skaita uz tūkstoš iedzīvotājiem.
Šim nolūkam valdībai jāauditē ministrijas un aģentūras, lai maksimāli izvairītos no funkciju dublēšanās dažādās institūcijās.
Jautāts, vai rīkotos līdzīgi kā ekspremjers Ivars Godmanis, ja būtu iespēja “patīt laiku uz atpakaļ”, V. Dombrovskis uzsvēra, ka laiku vajadzētu tīt vismaz četrus gadus, un tikai tad būtu iespējams kaut nedaudz mainīt tās sekas, kas redzamas šobrīd. Pretinflācijas pasākumus un kreditēšanas ierobežošanu vajadzēja veikt jau 2006. gadā, uzsvēra premjers.
Daļa no normām, kas pašvaldībām uzliktas kā obligātas, tiks noteiktas ar rekomendējošu raksturu, lai pašvaldības varētu pildīt savas funkcijas ar esošajiem budžeta līdzekļiem. Sarunās ar SVF tiek mērīts valsts kopbudžets, kas ietver sevī arī pašvaldību budžetus, tādēļ tajos deficīts nav pieļaujams.
Jautāts, vai paredzēti kāds īpašs atbalsts darbu zaudējušajiem cilvēkiem, V. Dombrovskis vienīgi ieteica izmantot ES atbalstītās apmācību programmas, kurās maksā stipendijas. “Kaut arī neliela, tā tomēr ir nauda,” viņš sacīja.
