23. vai 24. aprīlī valsts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadība ieradīsies Liepājas rajonā, lai spriestu par esošajām un plānotajām iespējām.
Kuldīgas dome pagājušajā nedēļā pieņēmusi lēmumu bez atlīdzības nodot valsts īpašumā daļu Kuldīgas slimnīcas ēkas, kur izvietot Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta Kurzemes reģionālo vadības centru (RVC). Rīgas dome 3. martā dienestam nodevusi “visu saimniecību” līdz ar funkciju izpildi.
Sistēma kalpo pacientam
Otrdien Kuldīgā pašvaldību un slimnīcu pārstāvjiem Vidzemes RVC vadītājs Juris Memļuks demonstrēja, kā viņa vadītais Valmieras dienests spiestā kārtā pieņēmis arī Valkas rajona apkalpošanu un kā darbā palīdz informāciju tehnoloģijas – izsaukumu programma ADIS un navigācijas programma ar detalizētu apvidus karti. GPS jeb globālās pozicionēšanas sistēmas iespējas izpētījuši, kad ar to aprīkotas visas policijas mašīnas, gatavojoties NATO sammitam.
Vienotais dienests paredz, ka uz izsaukumu brauc tuvākā mašīna un ved uz ārstniecības iestādi, kur var sniegt atbilstošu medicīnisko palīdzību.
Satraukumam neredz pamatu
NMP dienesta vadītājas vietniece Vija Grigale skaidro, ka no darbiniekiem Rīgā neviens netika atlaists, saglabāti darba līguma un koplīguma nosacījumi, vienkārši mainījies darba devējs.
Dienesta vadītāja Renāte Pupele skaidro, ka darbinieki varētu būt ieguvēji – NMP dienests skaitīsies cits darba devējs, mediķim vairs nebūs ierobežojumu slodzei. Paralēli varēs saglabāt darbu arī slimnīcā, tas pat būtu vēlams kvalifikācijas uzturēšanai. Turklāt NMP dienests plānots kā valsts pārvaldes, ne ārstniecības iestāde – samaksa tiks organizēta pēc citiem principiem, kā arī paredzētas sociālās garantijas. Algas apjoms nebūs atkarīgs no slimnīcas, kuras paspārnē dienests atrodas.
“Esmu vienotā dienesta piekritējs. Galu galā – tas ir tautas, nodokļu maksātāju īpašums un pasūtījums, nevajadzētu pretnostatīt valsti un pašvaldību. Protams, jāpārrunā konkrētas lietas – šobrīd daudz ko izmanto kopīgi gan slimnīca, gan “ātrie”, bet domāju, ka sarunas nebūs smagas un sāpīgas, vienosimies,” vērtē Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Juris Bārzdiņš.
Vērtē skeptiski
Priekules slimnīcas un Liepājas rajona galvenā ārste Tatjana Ešenvalde joprojām vienotā dienesta ideju vērtē skeptiski. “Acīmredzot tas ir nolobēts jautājums. Rīgas “ātro” vadītājs tagad ir dienesta direktora vietnieks, bet Rīgas domei šajā krīzes laikā “ņe do togo” – tagad nebūs par to jādomā, nebūs atbildības. Sistēma brūk kopā, bet vēl mēģina kaut ko veidot. Nē, mēs neesam gatavi nodot funkcijas un īpašumu,” teic T. Ešenvalde. Viņa pauda bažas, ka vienots hospitalizācijas plāns valstī – kuros gadījumos kādu pacientu kur vest – nozīmē vēl straujāku slimnīcu slēgšanu.
Liepājas rajona padomes priekšsēdētājs Aivars Šilis atgādina, ka pirms desmit gadiem nopirktas četras aprīkotas mašīnas, sameklēti kadri, bet valstij nebija naudas apmācībai, finansējumam un brigādes Pāvilostā un Nīcā tā arī netika izvietotas. R. Pupele mudināja aizmirst visu, kas bijis un sākt no jauna. Šoreiz ir septiņi miljoni latu Eiropas naudas, oficiāls prioritātes statuss “ātrajiem” no Veselības ministrijas puses.
Fotogaleriju skatīt šeit !
UZZIŅA
* Kurzemes reģionālais centrs apvienos Liepājas, Saldus, Kuldīgas, Ventspils un Talsu rajona neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes.
* Kurzemes teritorijā izsaukumus pieņem piecos dispečercentros, gadā ir ap 40 tūkstošiem izsaukumu. Neatliekamo palīdzību nodrošina 25 brigādes.
