Palmu jeb Pūpolsvētdiena ievada Kluso nedēļu, kas simbolizē Jēzus dzīves pēdējo nedēļu, skaidrots www.lelb.lv. Kristus šajā dienā ieradās Jeruzalemē, kur ļaudis, viņu sagaidot, gavilēja un klāja uz ceļa drēbes un palmu zarus. Tādēļ šī diena nosaukta par Palmu svētdienu. Zīmīgi, ka šie paši ļaudis vēlāk bija tie, kas Poncijam Pilātam pieprasīja sist Jēzu krustā.
Latvijā Lieldienu laikā parasti viskrāšņāk zied pūpoli, tāpēc Latvijā šo dienu biežāk mēdz saukt par Pūpolsvētdienu.
Pūpolsvētdienas un Klusās nedēļas notikumi aicina pieminēt Kristus ciešanu ceļu, kā arī mudina pārdomāt, vai mēs ar savu būtību stāvam aiz tā, ko runājam.
Kāpēc tiek atzīmēta Pūpolsvētdiena, kāpēc to sauc tieši tā un, kāpēc notiek tā pēršana ar pūpolzariem, skandējot “Apaļš kā pūpols, veselība iekšā, slimība ārā”, skaidrots http://zalaidzivei.wordpress.com/.
Viena no senākajām tradīcijām, kas tiek veikta Pūpolsvētdienā ir pēršana ar pūpolu zariem. Dažādās Latvijas vietās pēršana tiek saukta arī par kulšanu, pūpološanu, pūpūlāšanu, virbošanu un ērbošanu. Līdzīga tradīcija pastāv arī igauņiem, lietuviešiem un krieviem, mazāk izplatīta, taču ievērota bijusi arī Polijā, Čehijā un Somijā.
Ticējumi vēsta, ka pēriens ar pūpolzariem nāk par labu nopērtajam, jo tie visu nākošo gadu esot veselīgi un slimības ejot ar līkumu. Senāk Pūpolsvētdienā tika pērti ne tikai cilvēki, bet arī mājdzīvnieki, lai tie būtu veseli un izturīgi.
Lai pūpolzariem būtu ticējumos piedēvētās maģiskās īpašības, tie esot jāiet lauzt pūpolsvētdienas agrā rītā tieši saullēktā. Tāpat Pūpolsvētdienas rītā jāmeklē tuvākais strauts, kur noskalot seju, jo ticējums saka, ka tad skaistums būšot garantēts visu gadu, turklāt nenākšot miegs.
Cits ticējums vēsta, ka pūpolsvētdienā kārtīgi jāaplūko pūpolzari, ja tiem maz pūpolu, tad rudenī būšot maz kartupeļu, bet ja pūpolu daudz, tad labi augšot zirņi un pupas. Interesanti, ka Pūpolsvētdienā kādreiz vārīta “pūpolu putra” – tradicionāls ēdiens, kas gatavots no zirņiem vai pupām un cūkas galvas.
Pūpolsvētdienā krāsnis esot jāiztīra no pelniem, bet pelnus vēlāk jāizkaisa laukā, kur tiks sēti un stādīti dārzeņi, jo tad tie augot ļoti raženi.
Kāds no ticējumiem aizliedz Pūpolsvētdienā bērniem ķemmēt matus, citādi tiem sametīsies utis, bet vēl cits ticējums iesaka Pūpolsvētdienā visu dienu palikt mājās, jo tad visu gadu klājoties labi.
Pēc pēršanas pūpolu zarus nedrīkstot izmest, bet tie jāpiesprauž kaut kur mājās pie sienas, vai jānoliek citā redzamā vietā, jo ja vasarā uznākot negaiss, tad šos pūpolzarus met plītī un to dūmi aizdzenot negaisa mākoņus.
Folkloristi apkopojuši arī dažādus Pūpolsvētdienā izmantotus teicienus, ko var izmantot pie pēršanas:
– Apaļš kā pūpols, apaļš kā pūpols, slimībā ārā, veselība iekšā!
– Audz apaļš kā pūpols, vesels kā rutks!
– Sveiks, vesels visu gadu, audz apaļš kā pūpols!
– Vesels, vesels, vesels! Apaļš kā pūpols, mīksts kā zīds, stiprs kā rutks!
– Apaļš kā pūpols, lunkans kā žagars, skaists kā lecoša saulīte! Slimība ārā, veselība iekšā!
– Ne es peru, pūpols per! Vesels, vesels, vesels!
