(papildināta ar pēdējām četrām rindkopām) Šorīt daudzi, kuri šķērsoja Čakstes laukumu, brīnījās par “sniegu”, kas precīzi bija sagūlis starp betona plātnēm un sedza pirmo pavasara zālīti.
Suņu saimnieki bija vienoti domās, ka tā ir sāls un sētnieks to ir izkaisījis, lai cīnītos ar zāli.
“Slinkuma kalngals! Mūsu sētnieks gan cītīgi visu izrubina,” sprieda kāds vīrs. Jaunieši diez vai būtu tik rūpīgi un pacietīgi savās huligāniskajās izdarībās, turklāt sāls nemēdz tādā daudzumā būt vienkārši “paņēmusies līdzi”.
“Nevar jau zināt, vai tā ir sāls, vai minerālmēsli, vai cits kas. Ja tā ir sāls, tā noteikti nedrīkst darīt,” komentēja domes Vides nodaļas vadītāja Dace Liepniece un solīja notikušo apskatīt dabā, pirms teikt ko vairāk.
Laukumu apsaimnieko SIA “Komunālā pārvalde”, komunālās nozares vadītājs Juris Muskats izteicās, ka tas nav noticis ar apsaimniekotāja ziņu un solīja noskaidrot, kā iniciatīva tā ir.
Pilsētas domes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls ziņo, ka šodien laukumu attīrīs no sāls un SIA “Tranzīts L” sētniece saņems aizrādījumu. Čakstes laukumu kopj SIA “Tranzīts L” saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar “Komunālo pārvaldi”.
Kā atzina Domes Vides daļas ainavu arhitekte Alda Damberga, tad šāda metode, kad slinkuma dēļ spraugas starp bruģi vai betona plāksnēm iebēra sāli, lai neaugtu nezāles, ir saglabājusies no padomju laikiem. Tad tika izmantota gan vārāmā sāls, gan tehniskā sāls, gan kālija minerālmēsli (kālija sulfāts).
Papeles ir izturīgas pret paaugstinātu sāls koncentrāciju un pat aug labāk, taču vietējās koku un krūmu sugas ir jūtīgas pret paaugstinātu sāļu koncentrāciju augsnē un cieš no lapu nekrozes. Vides daļa šodien ir sazinājusies ar SIA “Komunālā pārvalde” speciālistiem un lūgusi pieskatīt, lai pilsētas teritoriju kopšanā šādu metodi turpmāk neizmantotu.
“Vienlaikus jāinformē, ka visu ziemu pilsētā ielu un laukumu, t. sk., Čakstes laukuma attīrīšanai no sniega ir lietots sāls un smilšu vai sāls un grants maisījums. Komunālās pārvaldes speciālisti nav novērojuši, ka šāda sāls izmantošana īpaši kaitētu kokiem un krūmiem. Tomēr arī viņi par labāku uzskata nezāļu ravēšanu vai kaplēšanu,” papildina A. Štāls.
