Šodien pareizticīgie un vecticībnieki atzīmē Lielo sestdienu – dienu, kad saskaņā ar evaņģēlijos rakstīto Jēzus atdusējās kapā.
Lielās sestdienas dievkalpojumi ir pareizticības liturģisko tradīciju virsotne. Tajos netiek dramatiski pieminēti vēsturiskie Kristus nāves un apbedīšanas notikumi un rituāli apdziedāti evaņģēliju notikumi, bet tie ir dziļākā garīgā un liturģiskā iedziļināšanās Kristus glābjošo un pestījošo ciešanu mūžīgajā būtībā, norāda baznīcas pārstāvji.
Lielās sestdienas rīta dievkalpojums nereti notiek jau Lielās piektdienas vakarā, un viena no tā centrālajām daļām ir 118.psalma dziedāšana, ko baznīca uztver kā vārdisku Jēzus Kristus ikonu.
Pēc Svētās Trijādības slavēšanas baznīca tiek apgaismota un tiek lasīta vēsts par mirru nesējām sievām, kuras pirmās atnāca pie kapa, šādi pirmo reizi pasludinot labo pestīšanas vēsti un Kristus augšāmcelšanos.
Šajā dienā pirmoreiz tiek minēts, ka šī sestdiena patiesi ir Slavētākā septītā diena, kad Dievs atpūtās no saviem pasaules radīšanas darbiem un šodiena ir arī tā diena, kad Dieva Vārds dus kapā kā miris cilvēks, tajā pašā laikā glābjot pasauli un augšāmceļot mirušos.
Dievkalpojuma laikā priesteris, tērpies tumšā ietērpā, apkvēpina simbolisku Kristus kapu un pēc tam garīdznieki un baznīcēni ar aizdegtām svecēm dodas gājienā, kura priekšgalā tiek nests Evaņģēlijs un simbolisks līķauts. Gājiens dodas ap baznīcu, liecinot, ka visa pasaule ir atbrīvota, attīrīta no grēkiem un atdzimusi.
Bet Lielās sestdienas vakara dievkalpojuma laikā tiek sagaidīta pusnakts, kad sākas Lieldienas, draudzēm apliecinot Kristus augšāmcelšanās brīnumu.
Šodien dievkalpojumi Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrālē un Daugavpils Borisa-Gļeba katedrālē notiks plkst.9 no rīta, bet no plkst.17 Rīgas un Latvijas metropolīts Aleksandrs veiks Rīgas dievnamu apskati. Paralēli tam Daugavpils dievnamus apskatīs Daugavpils bīskaps Aleksandrs.
Savukārt Lielās sestdienas pusnakts dievkalpojumi Rīgas un Daugavpils katedrālēs sāksies pulksten 23.
