Latvijā turpina samazināties maizes patēriņš, tomēr iedzīvotāji neatsakās no rupjmaizes ēšanas, secināts pētījumā, ko pēc Latvijas Maiznieku biedrības pasūtījuma veikusi SIA “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” pagājušā gada beigās.
Vislielākais patēriņa kritums ir saldskābmaizei, kam seko baltmaize un graudu maize. Pēc Latvijas Maiznieku biedrības apkopotajiem datiem, pagājušajā gadā viens Latvijas iedzīvotājs gadā ir apēdis 50 kilogramus maizes.
Valsts agrārās ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe uzskata, ka maizes patēriņa samazinājumu ietekmē ne tikai ekonomiskās situācijas pasliktināšanās, bet arī modē esošās diētas, kurās iesaka uzturā nelietot maizi.
Rupjmaizi aptaujātie iedzīvotāji atzinuši arī par visveselīgāko maizi. Iedzīvotāji uzskata, ka veselīga ir arī gaudu un sēklu maize, saldskābā maize un visbeidzot arī baltmaize.
Vērtējot maizes kvalitātes tendences, 23% aptaujāto iedzīvotāji uzskatīja, ka kvalitāte ir pasliktinājusies baltmaizei, 17% uzskata, ka gada laikā kvalitāte ir pasliktinājusies rupjmaizei, bet 16% uzskata, ka pasliktinājusies saldskābās maizes kvalitāte.
Vērtējot datus par baltmaizes kvalitāti, Latvijas Maiznieku biedrības valdes priekšsēdētājs Valdis Circenis teica, ka nav zināms, kura maizes cepēju baltmaizes kvalitāte ir pasliktinājusies. Viņš pieļāva domu, ka runa varētu būt par lielveikalos cepto baltmaizi, kuras cepšanas tehnoloģija ir ātra, un tā ir paredzēta tūlītējai apēšanai, jo jau nākamajā dienā maize ir sacietējusi un drūp. Patlaban lielveikalos ceptās maizes tirgus aizņem aptuveni 9% no kopējā maizes tirgus.
Latvijā 53% no aptaujātajiem iedzīvotājiem maizi iegādājas lielveikalos “Rimi”, “Maxima”, “Super Netto”, 13% iedzīvotāju maizi pērk mazo veikalu tīklos “Lats”, “Aibe” un citos, 12% iedzīvotāju maizi pērk veikalos “Elvi”, “Nelda”, “Mego”, “Iki”, 11% to iegādājas mazajos stūra veikaliņos.
Latvijas iedzīvotāji galvenokārt pērk lielajos maizes kombinātos cepto maizi. Mazajās maizes ceptuvēs cepto rupjmaizi pērk 23% iedzīvotāju, baltmaizi – 17%, saldskābo maizi – 15% iedzīvotāju. Pēdējā laikā aizvien populārāka kļūst maizes cepšana mājās. Salīdzinoši liels jeb vairāk nekā 15% iedzīvotāju nezina, kur tiek cepta maize, ko viņi pērk.
Galvenie kritēriji maizes iegādei ir cena, iepriekšējā pieredze jeb atkārtotais pirkums, ražotājs, derīguma termiņš un produkta vizuālais izskats. Pircējiem ir mazsvarīgs iepakojuma dizains.
Iedzīvotāji nepievērš būtisku uzmanību informācijai, kas ir uz maizes iepakojuma un etiķetes, jo izvēlas savu iecienīto maizi vai arī skatās tikai uz maizes cenu, derīguma termiņu.
Iedzīvotāji būtu gatavi palielināt maizes patēriņu, ja maize būtu lētāka un garšīgāka. Gulbe gan iebilda, ka maizes sortiments ir tik plašs, ka katrs iedzīvotājs var izvēlēties savām garšas īpašībām visatbilstošāko maizi.
Aptaujātie iedzīvotāji atzinuši, ka maize kā produkts viņiem asociējas ar brokastīm, maizes smaržu un garšu un maizes klaipiņu. Samērā izteikta spontānā asociācija par maizi ir arī kā par rupjmaizi.
Iedzīvotāji uzskata, ka ideāla iepirkšanās vieta patērētāju priekšstatos būtu neliels veikaliņš pie maizes ceptuves. Šo ideālu lielā mērā iemieso svaigas, uz vietas ceptas maizes pieejamība lielveikalos.
Daudzi iedzīvotāji ieteikuši, ka labprātāk pirktu maizi veselā klaipiņā, nevis sagrieztu šķēlēs. Circenis teica, ka pēdējā laikā tiešām maiznieki ir novērojuši, ka pircēji izvēlas pirkt vairāk veselus maizes klaipiņus, nevis jau sagrieztu maizi.
Gan Circenis, gan maizes ceptuves “Lāči” īpašnieks Normunds Skauģis atzina, ka rupjmaizes popularizēšana ir bijusi rezultatīva un, ja kopumā pēdējos četros gados maizes tirgus ir samazinājies gan naudas, gan apjoma ziņā, tomēr rudzu rupjmaizes realizācijas apjoms ir saglabājies stabils.
Skauģis atzina, ka ne lielās, ne mazās maizes ceptuves nevar sacensties ar lielveikalu ceptuvēm, kuru ražošanas tehnoloģija un produktu cenas ir iedalāmas citā segmentā.
Tomēr Circenis pauda cerību, ka pavasarī maizes pārdošanas apjomi atgriezīsies pagājušā gada līmenī.
