Izstāde “Brīvmūrniecība no sākotnes līdz mūsdienām” Liepājas latviešu biedrības namā būs apskatāma no 3. maija līdz 1. jūnijam.
Informatīvā izstāde iecerēta, lai iepazīstinātu skatītāju ar vienu no noslēpumainākajām visu laiku organizācijām – brīvmūrniecību, pastāsta Biedrības nama projektu vadītāja Madara Pūķe.
Izstādē skatāmi brīvmūrniecības brālības rašanās avoti, tās tapšana 18.g.s sākumā Anglijā un tālākā attīstība. Uzsvars likts uz brīvmūrnieku ložām Latvijā no 1750.gada (pirmā loža „ZIEMEĻZVAIGZNE” Rīgā) līdz mūsdienām.
Izstādē eksponēti unikāli fotouzņēmumi no Vācijas, Zviedrijas un Luksemburgas brīvmūrnieku tempļiem, rituālajiem apģērbiem, ložas brāļu saraksti, diplomi (tajā skaitā slavenā Kaliostro parakstītie patenti Jelgavas ložas locekļiem).
Daudziem pārsteigumu izraisīs ievērojamu personu vārdi, kuri bijuši aktīvi brīvmūrnieki – tādi, kā Rabindranāts Tagore, indiešu filozofs un jogs Vivekananda, komponisti Sibeliuss, Mocarts, Bēthovens, Bahi, vecais Stenders, Merķelis, Herders un daudzi jo daudzi citi.
Izstādē redzami arī daļa materiālu par Liepājas Jāņa ložu „ENKURS”, kura aktīvi darbojās pagājušā gadsimta 20.- 30.tajos gados un kura tagad ir reaktivēta. Interesi izraisīs arī Latvijas ložu saraksti no sākuma līdz mūsdienām, skatītāji varēs uzzināt, kuri no Latvijas valstsvīriem patiesībā ir bijuši brīvmūrnieki.
Izstādes organizatori cer, ka redzētais kliedēs vismaz daļu no vēl šodien sabiedrībā valdošajiem mītiem par brīvmūrniecību kā sātanistu sektu vai slepenu vispasaules sazvērnieku organizāciju, ko tik labprāt izplata dažādi pseidodemokrātiski un totalitāri režīmi.
