Apstiprinājušās drūmākās ekonomistu prognozes un šī gada pirmajā ceturksnī Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājies par 18%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes IKP ātrais novērtējums.
Šī gada pirmajā ceturksnī turpinājās ekonomiskās attīstības lejupslīde ražošanas un pakalpojumu nozarēs. Apjomi rūpniecībā kritušies par 22%, mazumtirdzniecībā – par 25%, viesnīcu un restorānu pakalpojumos – par 34%.
Turpina samazināties arī iekasēto produktu nodokļu apjoms.
Vēl pagājušā gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2007.gada attiecīgo periodu, IKP samazinājās par 10,3%, bet pērn kopumā Latvijas IKP samazinājās par 4,6%.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) uzskata, ka šodien paziņotie dati par IKP kritumu saskan ar iepriekšējām prognozēm un nav nekas ārkārtējs, sacīja premjera preses sekretāre Līga Krapāne.
Krapāne norādīja, ka šī prognoze ņemta vērā visos aprēķinos, kā arī jāņem vērā, ka IKP kritums aprēķināts pret ekonomikas augšupejas periodu.
“Nordea Markets” eksperts Andris Lāriņš atzīst, ka jau iepriekš publicētie ekonomikas dati norādīja, ka jārēķinās ar diezgan būtisku IKP rādītāja pasliktināšanos. Taču, lai analizētu ko vairāk, nekā tikai vainotu patēriņu un ražošanu, ir jāsagaida 9.jūnijs, kad tiks publicēti precizētie un izvērstie dati.
“Pēdējā laikā ļoti aktīvi tiek diskutēts par to, vai Latvija vasarā saņems vai nesaņems kārtējo Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevumu, kas nepieciešams, lai kompensētu ieņēmumu samazināšanos. Tādēļ uzmanības centrā ir budžeta deficīta jautājums. Budžeta deficītu plānots mazināt ar izdevumu samazināšanu un reformām. Izdevumu mazināšana parasti mazina ieņēmumus un atkal atstāj negatīvu ietekmi uz IKP. Tas veido “apburto loku”,” norāda eksperts.
Pēc viņa domām, samazinoties IKP, mainās budžeta deficīta rādītājs pret IKP. Līdz ar to budžeta deficīts ir tikai cipars, kuru noturēt konstantā līmenī lejupslīdošas ekonomikas apstākļos faktiski ir gandrīz neiespējami, tādējādi svarīgākas par šo ciparu ir reālas reformas un ilgstoši dzīvotspējīgas ekonomikas modeļa veidošana.
“Reformas, reorganizācija, vai vienalga kā to sauc, nozīmē efektīvāka un lētāka modeļa jeb sistēmas radīšanu – pašreizējos apstākļos nekādi nevar iztikt bez darba vietu skaita samazināšanas jeb bezdarba līmeņa pieaugšanas. Bezdarba pabalsts nav bezgalīgs, tādēļ arvien svarīgāk ir paralēli cīņai par kārtējā SVF aizdevuma saņemšanu strādāt pie risinājumiem, kuri veicinātu uzņēmējdarbību, kas radītu jaunas darba vietas. Jau šobrīd ir nepieciešams skaidrs plāns, ko darīt ar tiem bezdarbniekiem, kuriem beidzies pabalsta saņemšanas termiņš. Un šajā jautājumā ļoti būtiska loma ir valdības komunikācijai ar sabiedrību – jākomunicē ne tikai fakts par darba vietu samazināšanu, bet arī par tālākiem soļiem,” uzsver Lāriņš.
Viņš arī pasvītro, ka SVF aizdevuma saņemšanai un budžeta deficīta piegriešanai pēc šablona nevajadzētu kalpot par galveno Latvijas mērķi, jo aizdevums ir tikai līdzeklis, ar kuru pārdzīvot grūtos laikus, kamēr ekonomika tiek nostādīta uz kājām. “Jo mazāk mēs aizņemsimies un prātīgāk šo naudu investēsim, jo mazāk būs jāatmaksā un vieglāk to būs izdarīt,” piebilda eksperts.
IKP 2007.gadā pieauga par 10,2%. Gadu iepriekš – 2006.gadā – bija straujākais gada kopējais IKP pieaugums Latvijas vēsturē pēc neatkarības atjaunošanas – 11,9%.
Precizēts un izvērsts šī gada pirmā ceturkšņa IKP pieauguma temps un vērtība tiks publiskoti 9.jūnijā.
