Šodien ārkārtas valdības komitejas sēdē bez rezultātiem beidzās pašvaldību un valdības sarunas par Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 2009.gada domstarpību un vienošanās protokolu.
Gala vienošanās starp valdību un pašvaldībām vienmēr bijusi obligāta valsts budžeta un budžeta grozījumu sastāvdaļa. Līdz šim šāda vienošanās nebija panākta tikai vienu reizi. Parasti pusēm izdevās vienoties par zināmiem kompromisiem.
Finanšu ministrija, iesniedzot šā gada budžeta grozījumus Saeimā, informēs, ka vienošanās ar Latvijas Pašvaldību savienību nav panākta. To ir iespējams panākt, skatot budžeta grozījumus starp lasījumiem parlamentā. Līdz tam laikam finanšu ministrs vēl var turpināt sarunas ar Pašvaldību savienību.
Tāpat Izglītības un zinātnes ministrijai uz budžeta grozījumu skatīšanu Saeimā otrajā lasījumā jāiesniedz pašvaldībām provizoriski aprēķini par mērķdotācijām pedagogu algām.
Latvijas Pašvaldību savienība valdību rosināja noteikt minimālu ieņēmumu summu uz vienu iedzīvotāju – 277 latus. Ja pašvaldību ieņēmumi turpinātu pasliktināties, tiem noslīdot zem šīs robežas, pašvaldības savu funkciju īstenošanai vēlējās noteikt konkrētus atbalsta mehānismus no valdības. Atbalstu šādam ierosinājumam pašvaldības šodien neguva.
Protokolā norādīts, ka, ņemot vērā koriģēto makroekonomiskās attīstības scenāriju, pašvaldību ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa 2009.gadā tiek prognozēti 595,65 miljonu latu apmērā pie 83% iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu daļas pašvaldību budžetos.
Latvijas Pašvaldību savienība uzsver, ka pašvaldību sniegtie pakalpojumi veido iedzīvotājiem visbūtiskāko pakalpojumu daļu un ir saistīti ar izdzīvošanu krīzes apstākļos un nav pieļaujams, ka pašvaldību budžeta ieņēmumi samazinās straujāk nekā valsts budžeta ieņēmumi.
Kā uzskata Pašvaldību savienība, prognozēto nodokļu ieņēmumu samazinājumam valsts un pašvaldību pamatbudžetos attiecībā pret faktiskajiem nodokļu ieņēmumiem 2008.gadā jābūt vismaz vienādam. Atbilstoši Finanšu ministrijas koriģētajām prognozēm nodokļu ieņēmumi valsts pamatbudžetā 2009.gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu samazināsies par 21,8%, savukārt pašvaldību pamatbudžetā – par 25,5%.
Arī pašvaldību pamatbudžeta izdevumu samazinājums 2009.gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu nevar būt lielāks kā izdevumu samazinājums valsts pamatbudžetā, uzskata pašvaldību savienība.
2009.gada valsts budžeta grozījumu projekts paredz, ka valsts pamatbudžeta bruto izdevumi 2009.gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu samazināsies par 11,25%, bet pašvaldību pamatbudžeta bruto izdevumi – par 16,14%.
Lai valsts pamatbudžeta un pašvaldību pamatbudžeta izdevumu samazinājums būtu vienāds, pašvaldībām jānodrošina resursu pieaugums par 62 miljoniem latu. Tādā gadījumā gan valsts pamatbudžeta, gan pašvaldību pamatbudžeta izdevumi pret 2008.gadu samazinātos vienādā apmērā – par 11,25%, uzskata pašvaldības.
Lai izdevumu samazinājums valsts un pašvaldību pamatbudžetos būtu vienāds, straujāku pašvaldību pamatbudžeta izdevumu samazinājumu nepieciešams kompensēt ar dotāciju vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdali. Ja izvēlētais kompensācijas mehānisms ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdale, tad pašvaldību budžetā ieskaitāmā nodokļa daļa būtu 91,6% jeb 657,5 miljoni latu.
Kā ziņots, pagājušo piektdien Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdē vienbalsīgi nolemts neparakstīt sagatavoto vienošanās protokolu ar valdību, tādējādi sarunām nonākot strupceļā. Sanāksmē visi dalībnieki bijuši vienisprātis, ka šajā situācijā, kad uz pašvaldību pleciem gulsies papildus sociālais slogs, tās nevar parakstīt Finanšu ministrijas piedāvāto protokola variantu, kurā netiekot paredzēti konkrēti atbalsta pasākumi un nosacījumi.
