Kopš aprīļa sākuma ir stājušies spēkā normatīvo aktu grozījumi, kas samazina nepieciešamo dokumentu apjomu un saskaņošanas termiņus tādiem darbiem kā, piemēram, mājas siltināšana, jumta labošana, logu nomaiņa, fasādes remonts u.c. darbiem, ks nepieciešami ēkas sakārtošanai un uzturēšanai.
Grozījumi paredz vairākas būtiskas lietas, kas vienkāršo būvniecības procesu, samazinot gan administratīvo procedūru skaitu, gan arī laiku to veikšanai. Tas uzlabo uzņēmējdarbības vidi un iedrošina vairāk īpašnieku beidzot ķerties pie sev piederošo ēku sakārtošanas.
Tagad ir vienkāršotas procedūras ēku fasāžu apdares renovācijai, logu nomaiņai, nemainot to ailu dalījumu, fasādes un jumta siltināšanai, jumta seguma atjaunošanai.
Minētajos gadījumos vairs nav nepieciešams Būvvaldē iesniegt būvniecības pieteikumu (uzskaites karti) un saņemt plānošanas un arhitektūras uzdevumu, kā tas bija līdz grozījumu spēkā stāšanās brīdim.
Jaunā kārtība nozīmē to, ka tagad vajadzīgs ievērojami mazāk laika dažādu administratīvu jautājumu risināšanai. Agrāk dokumentu izstrādei un saskaņošanai normatīvie akti pieļāva līdz pat 100 dienām. Tagad, ja runa ir par vienkāršotās būvniecības uzsākšanu, tās ir ne vairāk kā 10 dienas, kuru laikā pasūtītājam pēc vienkāršotās renovācijas dokumentācijas reģistrācijas jāsaņem Būvvaldes akcepts vai pamatots noraidījums.
Vienkāršoto būvdarbu saskaņošanas process tagad ir šāds:
• vispirms pasūtītājs vienojas ar projektētāju par paredzēto darbu veidu un aizpilda „Ēkas fasādes vienkāršotās renovācijas apliecinājuma karti” (turpmāk – Apliecinājuma karte);
• pēc tam pasūtītājs kopā ar projektētāju izstrādā renovācijas dokumentāciju – tā ietver fasādes krāsu pasi, galvenos konstruktīvos mezglus un būvdarbu organizācijas shēmu;
• renovācijas dokumentācija trīs eksemplāros kopā ar Apliecinājuma kartes pirmo daļu – „Ieceres dokumentācija” – tiek iesniegta saskaņošanai Būvvaldē;
• Būvvalde dokumentāciju izskata 10 darba dienu laikā pēc dokumentācijas reģistrācijas – Būvvalde saskaņo ieceri vai sniedz rakstisku pamatotu atteikumu;
• vienkāršoto būvdarbu uzsākšanai pasūtītājs pēc vienošanās ar būvuzņēmēju Būvvaldē iesniedz aizpildītu Apliecinājuma kartes otro daļu – „Būvdarbi”;
• vēl nepieciešama apdrošinātāja izsniegta būvuzņēmēja vai būvētāja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polises kopija.
• ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvobjektam nepieciešama būvuzraudzība, papildus Būvvaldē ir jāiesniedz būvdarbu vadītāja saistību raksts, līguma kopija par būvuzraudzību un būvuzrauga saistību raksts;
• Būvvalde veic atzīmi uz Apliecinājuma kartes par dokumentu saņemšanu – Apliecinājuma kartes otrā daļa „Būvdarbi” pēc tās reģistrācijas Būvvaldē ir atļauja veikt būvdarbus;
• pēc būvdarbu pabeigšanas pasūtītājs iesniedz Būvvaldē aizpildītu Apliecinājuma kartes trešo daļu „Būvdarbu pabeigšana” – kopā ar segto darbu pieņemšanas aktu un darbu izpildes aktu kopijām;
• Būvvaldes speciālisti veic būvdarbu pārbaudi, apsekojot būvi dabā un pārbaudot, vai būvdarbi ir veikti ieceres dokumentācijā norādītajā apjomā atbilstoši vietējās pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Par konstatēto tiek izdarīta atzīme uz Apliecinājuma kartes.
Apliecinājuma kartes veidlapas ir pieejamas Būvvaldē.
Grozījumi „Vispārīgajos būvnoteikumos” paredz arī Būvvaldei tiesības pēc pasūtītāja iesnieguma atjaunot plānošanas un arhitektūras (PAU) uzdevuma derīguma termiņu, kā arī pagarināt būvprojekta akcepta derīguma termiņu.
Šī norma ir svarīga pasūtītājiem tajos gadījumos, ja finansiālu, tiesisku vai citu apstākļu dēļ ir aizkavējusies objekta būvprojektēšana vai būvdarbi.
Ja nav uzsākti būvdarbi, gan PAU, gan tehniskā projekta akcepta derīguma termiņš ir divi gadi. Tagad, ja faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz kuru pamata izsniegts PAU vai akceptēts būvprojekts, nav mainījušies, Būvvalde, pamatojoties uz pasūtītāja iesniegumu, ir tiesīga to pagarināt vēl uz diviem gadiem.
Vēl svarīgi zināt noteikumu izmaiņas, kas attiecas uz būvprojektēšanu. Tagad ir precizēts arī skiču un tehniskā projekta sastāvs.
No 2009. gada 1. augusta spēkā stāsies arī „Vispārīgo būvnoteikumu” grozījumu punkts, kas nosaka, ka valsts aģentūras „Sabiedrības veselības aģentūra” noteikumus vajadzēs saņemt tikai to būvju projektēšanai, kam normatīvajos aktos nav noteiktas higiēnas prasības.
Precizēti arī būvprojekta ekspertīzes nosacījumi. Ja līdz šim būvprojekta ekspertīze bija nepieciešama jebkurām ražošanas un noliktavu ēkām, tad tagad ekspertīze nepieciešama ražošanas vai noliktavu ēkām, kuru kopējā platība ir lielāka par 1000 kvadrātmetriem.
Būvprojekta ekspertīze vairs nebūs nepieciešama visām būvprojekta sadaļām, bet gan tehniskā projekta arhitektūras, būvkonstrukciju sadaļai un Ugunsdrošības pasākumu pārskatam.
Ekspertīze visam būvprojektam nepieciešama, ja tā īstenošanu finansē valsts, pašvaldība, starptautiska finanšu institūcija vai Eiropas Savienība.
Grozījumi paredz arī citas izmaiņas.
