Sestdien, 13. janvārī, visas dienas garumā līdz pat dziļai tumsai uz Aizputes peldētavas ledus vietējie autosporta cienītāji baudīja reto iespēju izbraukt ar automašīnām lielā ātrumā un skaistās sānslīdēs pa aizsalušo ūdenskrātuvi. Svētdien braukšana tika aizliegta. Braucēji tika nodzīti no ledus. Radušos situāciju komentē Dienvidkurzemes novada pašvaldības policijas priekšniece Ieva Ilstere un Aizputes autosportisti Kristaps Skuja un Gvido Rozenblūms.
Sestdien motoru rūkoņa bija dzirdama arī Aizputes centrā, tāpēc “ReKurZeme” devās uz Aizputes peldētavu, lai pārliecinātos, ka “gonkošana” nāk no turienes. Pie peldētavas ceļdaļas galā bija sabraukušas vairākas automašīnas. Brīžiem viena vai divas devās ledus aplī.
Aizputes autosportisti portālam norādīja, ka pārbaudījuši ledus biezumu, pirms braukuši virsū ar automašīnām. Vietā, kur notika braukšana pa ledu, bija 25 centimetri. Savukārt otrā peldētavas galā tikai septiņi centimetri. Vietējiem džekiem acis mirdzēja un viņi sajūsmā pauda, ka svētdien ledus braukšanu turpinās.
Svētdien braukšanu pa ledu Aizputes peldētavā pārtrauca Dienvidkurzemes novada pašvaldības policija. Braucēji tika nodzīti no ledus.
“Man tas liekas pilnīgā d…., rupji sakot. Esmu ļoti sacepies par šo visu. Jo visādiem šahistiem un novusistiem iedot pat piķi, bet mēs neprasām naudu. Mēs gribam vienkārši izbaudīt laiku, braukt. Ja tu brauc pa stāvlaukumu, tev liek sodu par agresīvu braukšanu. Pa dīķi braukt nevari. Aizbraukt uz Biķerniekiem? Pašvaldībām ļoti patīkt teikt: “Biķernieki. Aizbraucat uz Biķerniekiem!” Kuram ir tā nauda aizbraukt? Džekam, kurš tagad ir nopircis savu pirmo “BMW”? Viņam nav tik daudz naudas, lai brauktu uz Rīgu, uz Biķerniekiem, vai kādu trasi īrētu,” sašutis par aizliegumu bija Aizputes autosportists Kristaps Skuja, kurš arī svētdienu bija plānojis pavadīt braukšanā pa peldētavas ledu.
K. Skuja norāda, ka braukšanai svētdien pa Aizputes peldētavas ledu tika dota zaļā gaisma Aizputes pilsētas pārvaldē. Tadēļ sašutums, kad ieradās policisti un paziņoja, ka pasākums ir beidzies, bija milzīgs.
“Mums bija vienošanās – brauciet pa ledu nekā pa ielām trakojiet. Lai mēs pasākumu varētu uztaisīt vērienīgāku, vajadzēja no pašvaldības atļauju dabūt. Īsti līdz galam nesakārtojām, bet braukt pa ledu varējām. Beigās bija tā, ka tantes sūdzējās. Atbrauca pašvaldības policija un teica: “Sorry džeki! Ballīte beidzas. Sodus mēs jums neliksim, bet mēs jums paziņojam, ka jābeidz šis pasākums”. Pašvaldībnieki teica, ka piezvanīja lielais šefs Aivars Priedols. Tas pateica, ka viss, ka cilvēki sūdzas un viss ir slikti. Neko nedrīkstam darīt,” sašutis bija K. Skuja. Viņaprāt, arī pašvaldības policija būtu ieguvēja, ja visi todien brauktu pa ledu, nevis pa ielām dragātos.
K. Skuja uzskata, ka apkārtējo māju iedzīvotājiem bija jāpacieš troksnis, ko radīja automašīnas. “Komentējot to, ka tas pāris indivīdiem nepatika, ka troksnis ir. Sorry! Tas jau nav tā, ka mēs tagad visu cauru gadu braucam. Peldētavā pēdējos pāris gadus bija tā, ka paspēji labi ja vienu dienu uzbraukt. Tas ir reizi trijos gados. Iedzīvotājiem mazliet ir jāpiecieš. Kas labāk patīk, kad puišeļi pa pilsētu triecas ar mašīnām, vai kad jūs atļaujat pabraukt mums pa ledu,” jautā vietējais sportists.
“Mēs bijām 20 līdz 25 mašīnas, kas bijām gatavojušās braukt pa peldētavu. Kad policija mūs aizdzina, tad atradām citu dīķi, kas bija privāts, kur mums atļāva. Visas 25 iebrauca “Astartē”, sapildījās, paņēma kafiju, maizītes. Pēc “gonkas” visi meklēja Aizputē kādu kafeinīcu. Uzskatu, ka mēs daudzus cilvēkus pievilkām Aizputei, pilsētai arī no tā bija labums,” pārliecināts ir K. Skuja.
“Šajā momentā man liekas pilnīgs sviests, ka neļauj. Visi bimbā par zivīm un dabas piesārņojumu. Pirmkārt, ko vari piesārņot uz dīķa? Ja ielūsti, tad jā, viss ir slikti. Bet, ja ledus ir pietiekami biezs, karteri, pa ledu braucot, nepārsitīsi, lai eļļa peldētavā būtu”.
K. Skuja norāda, ka tādas īstas iespējas, kur izpausties braukšanā Aizputes džekiem nav. “Mūsu jaunieši nav tik turīgi, lai aizbrauktu uz Vecpili vai Priekuli. Tur ir izmaksas. Kas nekait tepat Aizputē. Viņš nebrauc pa mototrasi, negriež stāvlaukumā nulles, bet normāli uzbrauc pa ledu. Es arī pats pašvaldībā vairākas reizes biju prasījis – iedodiet man zemi. Nodibināšu biedrību, piesaistīšu finansējumu, atradīšu sponsorus. Uztaisīsim oficiālu, legālu trasi Aizputē, kur var arī spintus uztaisīt, kā džeki jau brauc sprintus Vaiņodē, Tukumā, Kandavā. Uztaisām arī Aizputē. Saņēmu atbildi: “Jā, jā, jā”. Nekas tālāk par jā, jā, jā nav bijis,” atklāj aizputnieks.
K. Skuja ir pārliecināts, ka vislabākais veids, kā iemācīties ar mašīnu braukt, ir ziemā uz ledus. “Tur tu nekur ieskriet nevari. Ja tu kaut vai piecas reizes līkumā sagriezies, nekas, tu vari vēl desmit reizes tur sagriezties. Varbūt jau vienpadsmitajā reizē tev aizies tā braukšana. Tas, ka tur pāris omītes pukst, ka kaut kas nav kārtībā, tad piedodiet, atvainojiet. Nerīkojam vairs nekādus motokrosus un pasākumus. Ja kādreiz bija sausais likums, tad taisām tagad kluso likumu. Visam ir jābūt klusumā. Tas, ko CSDD taisa, tos pasākumus, kaut kādā laukumā, kad uz trīsdesmit braucot parāda, kas notiek, ja saslīd. Tas viss ir pilnīgs pufelis. Tu kā braucējs mašīnu vari izjust tikai tad, ja tu brauc pa ledu, kur slīd nenormāli ar parastu ielas riepu. Ieskrienies līdz sešdesmit, norauj rokas bremzi, sagriez pēkšņi stūri mistiski. Vienkārši pēti un skaties, kas notiks. Tā nav tāda lieta, ko var iemācīties. Tev slīd pa kreisi, stūrē pa labi, atlaid gāzi. Tas viss ir dabā jāizbauda. Tajā brīdī, kad notiek kāda problēma uz ceļa, tu taču nevari tagad – ā, man tur tas drošas braukšanas skolas instruktors toreiz teica, kā jādara. Tajā brīdī tu labākajā gadījumā esi grāvī, ja ne pretējā joslā. Man tikai un vienīgi palīdzēja ledus autosportā saprast, kā pakaļas piedziņa darbojas. Tie bija laiki, kad pa pilsētu daudz braukājām. Tas bija vakaros, kad ielās nebija mašīnu, bet tas bija nelegāli,” atminas Aizputes autosportists.
“Muļķīgi,jo trases nav blakus, pa pilsētu arī nedrīkst. Vienīgā iespēja apgūt iemaņas uz droša ledus, bet to arī aizliedz,” K. Skujas viedoklim piekrīt vairākkārtējais Latvijas minirallija čempions Gvido Rozenblūms, kurš sestdien bija braucēju vidū.
Dienvidkurzemes novada pašvaldības policijas priekšniece Ieva Ilstere portālam apstiprina, ka pašvaldības policija svētdien ieradās peldētavā un braucējus nodzina nost no ledus. Autobraucēji ievēroja policijas aizliegumu un momentā pameta peldētavas ledu.
“Iemesls – drošība! Traucē apkārtējo māju iedzīvotājiem. Tur tiešā tuvumā ir Līvānu mājas. Viņi brauc ar sporta mašīnām, kurām skaņa ir diezgan efektīva. Ja tā ir publiskā ūdenstilpne, tad tur var tikt piemēroti tādi paši noteikumi, kādi ir uz ceļa. Tur pilnīgi viss tiek pārkāpts – tas tiek definēts jau kā agresīva braukšana. Tas būtu nākamais, ja tiktu izsaukta Valsts policija,” skaidro I. Ilstere.
“Viņiem tas ir adrenalīns, bet tā ir pārgalvība. Protams, ja ledus ir tik biezs, tad tas nav tik nedroši, bet no ceļu satiksmes likuma viedokļa viņiem uz ledus drīkst atrasties tikai viena mašīna. Tikko kāds izdomā uziet uz ledus ar kājām, tas jau ir apdraudējums,” norāda novada pašvaldības policijas priekšniece.
No Aizputes peldētavas ledus nodzītie autobraucēji svētdien devās uz privātas ūdenstilpnes ledu, kur turpināja ledus braukšanu. “Privātās mēs neko nevaram darīt! Soda mērus nevaram piemērot,” piebilst I. Ilstere.
Foto – Uldis Dobelis
