Jēkabpils slimnīca plāno laist mediķus bezalgas atvaļinājumā, “kamēr veselības aprūpes sistēmas noteicējiem atgriezīsies veselais saprāts”, bet Daugavpils slimnīcas vadība apsver krīzes rīcības plānu, ko nepublisko, bet vērtē kā “ļoti nepatīkamu”.
Finansējuma samazinājuma dēļ Jēkabpils rajona centrālajai slimnīcai nācies būtiski ierobežot pacientu uzņemšanu, aģentūru LETA informēja ārstniecības iestādes vadītājs Ivars Zvīdris.
Slimnīcas vadības sanāksmē, kurā tika lemts par ārstniecības iestādes darbību jaunajos ekonomiskajos apstākļos, nodaļu vadītāji saņēmuši apsvēršanai krīzes plānu, kas paredz nodaļu apvienošanu un darbinieku skaita samazināšanu.
Darbinieku atlaišana slimnīcā pagaidām netiek plānota. Līdzekļiem aptrūkstoties, sākumā tiek pieļauta iespēja sūtīt mediķus bezmaksas atvaļinājumā ar cerībām, ka cilvēkiem, kas nosaka veselības aprūpes sistēmas darbu Latvijā, atgriezīsies veselais saprāts.
Pagaidām gan nav skaidru kritēriju, pēc kuriem tiks noteikts, kuru pacientu hospitalizēt un kuru pēc nepieciešamās medicīniskās palīdzības sūtīt mājās. “Kurš būs tas “vārtsargs”, kurš uzņemsies mediķiem pateikt, kuru cilvēku ārstēt slimnīcā un kuru sūtīt mājās,” labprāt vēlētos zināt Zvīdris.
Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs Aivars Zdanovskis aģentūrai LETA pastāstīja, ka jūlija avansa maksājumā stacionāram slimnīca saņēmusi 104 000 latu iepriekšējo 316 000 latu vietā.
Pat ja no darba tiktu atlaists katrs trešais no 1500 darbinieku lielā slimnīcas kolektīva un visiem atlikušajiem darba alga tiktu samazināta līdz minimālajai, nerunājot par piemaksām par nakts stundām un kaitīgiem darba apstākļiem, šīs naudas nepietiktu pat minimālās darba algas izmaksai un nodokļu nomaksai, nerunājot nemaz par zāļu iegādi un citām ārstniecības izmaksām. Šādā situācijā slimnīcā nekad agrāk nav bijusi, paskaidroja Zdanovskis.
Tikai aizvadītajā diennaktī Daugavpils reģionālajā slimnīcā tika uzņemti 73 pacienti, tai skaitā slimnieki ar insultu, infarktu un ar nazi sadurtie. Tikai zāļu iegāde, kas pirmajās dienās tiek izmantotas viena insulta vai infarkta slimnieka ārstēšanai – glābšanai no nāves, slimnīcai izmaksā vairākus simtus latu. Savukārt pilns ārstēšanas kurss izmaksā jau vairākus tūkstošus latu.
Jau informēts, ka finansējuma samazinājuma dēļ Daugavpils reģionālā slimnīca bijusi spiesta pārtraukt visu veidu plānveida medicīniskās palīdzības sniegšanu.
Zdanovskis aģentūru LETA informēja, ka šādu rīkojumu viņš bijis spiests parakstīt saistībā ar ārstniecības iestādei piešķirtā finansējuma samazinājumu par 67%. Tieši pār šādu summu samazināts ārstniecības iestādei piešķirtais avansa maksājums.
Tādējādi viena no lielākajām un labāk aprīkotajām Latvijas slimnīcām, kurā strādā augsta līmeņa medicīnas speciālisti, faktiski ir nostādīta uz maksātnespējas robežas, uzskata slimnīcas vadītājs.
Lemjot par turpmāko rīcību, slimnīcas vadītājs kopā ar nodaļu vadītājiem izstrādājis plānu, kurš pagaidām netiek publiskots. Izstrādātais plāns tiek raksturots ar vienu vārdu – nepatīkams.
Zdanovskis vērtē, ka pēc slimnīcai piešķirto līdzekļu daudzuma ārstniecības iestāde ir atsviesta 90.gadu vidū. Taču, ņemot vērā daudzkārtīgi pieaugušās cenas, kļūst skaidrs, ka izdzīvot ar šādu finansējumu slimnīca nav spējīga.
Ja nekas netiks mainīts un valsts slimnīcu finansējums saglabāsies pašreizējā līmenī, tās būs Latvijas veselības aprūpes sistēmas beigas, prognozēja Zdanovskis.
“Nez, ko ar šādu līdzekļu daudzumu vispār iespējams apmaksāt,” neizpratni aģentūrai LETA paudis arī Zvīdris.
Zvīdris pieļāvis iespēju, ka līdzekļu trūkuma dēļ slimnīcai sākumā nāksies atcelt visas iespējamās medicīniskās manipulācijas, kuras iespējams atcelt. Pēc tam daudzus mediķus gaida labākajā gadījumā bezalgas atvaļinājums, sliktākajā – “ardievas”, pie tam arī atlaišanas pabalstus mediķiem slimnīca nebūs spējīga izmaksāt, atzina Jēkabpils rajona centrālās slimnīcas vadītājs.
