Finansējums ir samazināts par 57 procentiem, tas nozīmē, ka pēc mēneša Liepājas reģionālā slimnīca nevarēs sniegt pat neatliekamo medicīnisko palīdzību, šodien preses konferencē paziņoja slimnīcas valdes loceklis Edvīns Striks. No vakardienas slimnīcā plānveida palīdzība ir par maksu, bez maksas – tikai neatliekamā. Maksas cenrādis ir pieejams slimnīcas mājaslapā www.liepajasslimnica.lv.
“Es nevaru piespiest cilvēkus strādāt, ja viņiem nevar samaksāt. Ir jāmaksā par medikamentiem, par reaģentiem laboratorijā, par visu, bet naudas nav. Sešu reģionālo slimnīcu vadītāji tikās ar ministri, kopā vajadzētu piecus miljonus, lai neatliekamo palīdzību nodrošinātu līdz gada beigām, bet garantijas nekādas nav,” teica E. Striks. Viņi ministrei neko nevarot pieprasīt, esot iepazīstinājuši ar situāciju un lūguši finansējumu vismaz 75 procentu apmērā no iepriekšējā mēneša finansējuma, lai slimnīca nebūtu jāslēdz. Ir samazinātas algas, ir atlaisti darbinieki, noteikta samazināta darba diena. Ar 1. augustu slēdz 137 gultas vietas, bet vēl tālāk “optimizēt” slimnīcu neesot iespējams. “Ātrie” izsaukumos brauc joprojām, lai arī algas personālam samazinātas par 20 līdz 35 procentiem.
Ķirurģijas bloka virsārsts Māris Naļivaiko notiekošo raksturoja kā “dziļi sociāli traģisku”. Māsa, darot trīs māsu darbu, uz rokas saņems 104 latus, strādājot sešas stundas, jo nav naudas, lai apmaksātu pilnu slodzi. Ārstam alga ir 388 latu “uz papīra”.
Turklāt samazinoties darba apjomam, krītas ārsta kvalifikācija – ķirurgs nevar mēnesi gaidīt pacientu, kuram būs nauda samaksāt par savlaikus veiktu operāciju. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc ārsti, visticamāk, meklēs darba iespējas citur. Ārsti no Rīgas uz dežūrām Liepājā jau vairs nebrauc. “To pat nevar izstāstīt, ko jūt personāls. Iekšējā vide ir smaga,” atzīst M. Naļivaiko. “Mēs visi kā pilsoņi esam maksājuši nodokļus, bet faktiski palīdzība nav pieejama, iespējams, slimnīcas vairs nebūs.”
Palielināsies akūto gadījumu skaits, kad operācijas ir sarežģītākas, traumējošākas un valstij izmaksās vēl dārgāk, prognozē mediķi. Anesteziologs reanimatologs Ivars Krastiņš stāstīja gadījumu, kad viens vīrs atteicies no palīdzības, lai arī slimnīcā nonācis ar klasisku plīsušu aklās zarnas piedēkli. “Viss personāls metās viņu pierunāt, aprakstot, ar ko tas draud, bet viņš aizgāja mājās, jo neesot naudas palikt slimnīcā. Pēc dažām stundām viņš bija atpakaļ, jo sāpes ir neciešamas,” stāstīja ārsts.
Liepājas reģionālajā slimnīcā pirmajā pusgadā ir ārstējušies ap 9000 pacientu, gadā notiek ap 1000-1200 dzemdībām, 5000 operācijām. Strādā ap 900 darbinieku.
