Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvji piektdien Kuldīgā tikās ar Kurzemes novadu vadītājiem, informēja par aktualitātēm un pierakstīja viņu vēlmes.
Darbosies Krīzes likums
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns sanākušajiem aptuveni 25 sanāksmes dalībniekiem norādīja, ka “ir beidzies piespiedu apvienošanās posms un sācies cits”. Pagaidām novadu atbalstam esot apstiprināti 9,2 miljoni latu. Finansēšana notikšot pakāpeniski un vispirms tikšot tiem, kuri naudu nedabūja pirmajā kārtā.
Ne tik iepriecinoša novadu vadītājiem bija informācija par Finanšu ministrijas vēlmi valstij nepiedalīties ar avansu un līdzfinansējumu pašvaldību projektos.
Ministrs pastāstīja, ka novadu domēm ir iespēja izmantot Krīzes likumu – uz laiku neveikt kādu no pašvaldību funkcijām, bet dzīvi regulēt ar Saistošajiem noteikumiem.
Projekts par autobusu piegādi no Šveices turpināšoties līdz nākamā gada vidum. Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons to sadalē lūdza ņemt vērā, ka viņa novads nav saņēmis naudu infrastruktūras attīstībai. Tā kā Embūtes skola tiek slēgta, autobuss bērnu pārvadāšanai ir primāri nepieciešams, norādīja Vaiņodes novada vadītājs Visvaldis Jansons. Durbes novada domes priekšsēdētājs Andrejs Radzevičs ieteica autobusu izvēlē ņemt vērā tehniskos parametrus, lai to ekspluatācija nebūtu pārāk dārga.
Pieaugs sociālās vajadzības
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) valsts sekretāres vietnieks pašvaldību pārraudzības jautājumos Artis Stucka atgādināja, ka “apvienošanās nozīmē nevis iepriekšējo pašvaldību likvidēšanu, bet saplūšanu”, un uzsvēra, ka visiem līdzšinējo administrāciju darbiniekiem ir vienādas tiesības kandidēt uz savu amatu jaunajā struktūrā.
A. Stucka novērojis, ka līdzšinējo rajona iestāžu kopīga pārņemšana nav sekmīgākais variants, jo sākoties strīdi, cik kurš novads maksās par to uzturēšanu. Pēc viņa domām, veiksmīgāks risinājums varētu būt uzdevumu deleģēšana neatkarīgai iestādei.
RAPLM Pašvaldību attīstības departamenta direktors Aivars Draudiņš informēja, ka top projekts par grozījumiem finanšu izlīdzināšanas likumā, kas pilsētām atvēl 47, bet novadiem – 53 procentus šim mērķim paredzētās naudas. Vēl neesot skaidrības, kā valsts un pašvaldības procentuāli dalīs sociālās drošības tīkla atbalstu iedzīvotājiem krīzes apstākļos. Tiekot prognozēts, ka līdz gada beigām valstī būs vismaz 70 tūkstoši cilvēku bez jebkādiem iztikas līdzekļiem.
Fotogaleriju skatiet šeit !
