Veselības klīnikas “Premium Medical” vadītāja Signe Dauškane-Platace uzskata, ka pēdējā laikā valsts iedzīvotājiem pilnīgi nepiedodami veido priekšstatu, ka medicīnas pakalpojumi mūsu valstī turpmāk vairs nebūs pieejami, jo slimnīcas slēgs gan Rīgā, gan reģionos, bet plānveida medicīniskā palīdzība šobrīd nav pieejama nevienā valsts slimnīcā, un rudenī tās pašas arī bankrotēs.
Taču tikpat skaļi pacientiem šobrīd netiekot paziņots, ka medicīnas iestāžu durvis jau nav aizslēgtas pavisam. Par maksu tajās pakalpojumi joprojām ir pieejami. Tas liek secināt, ka premjeram Valdim Dombrovskim un veselības ministrei Baibai Rozentālei pietrūkst politiskās gribas, lai iedzīvotājiem skaidri pateiktu: “Pāreja uz maksas medicīnu valstī jau ir notikusi! Laipni lūdzam realitātē!”
Patlaban maldināti tiek gan iedzīvotāji, gan medicīnas darbinieki, gan apdrošinātāji, jo izmisīgā 45 miljonu latu meklēšana valsts medicīnas izglābšanai ir populisms, galvas jaukšana. Tas neko neatrisinās, zinot, ka valsts budžeta izdevumus, tostarp arī veselības aprūpei paredzētos, nāksies turpināt samazināt, jo nodokļu ieņēmumi krītas un budžeta deficīts palielinās.
Premjera un veselības ministres svarīgākais uzdevums šobrīd ir nevis cīkstēties par 45 miljonu latu atrašanu veselības nozarei, bet gan steidzami un skaidri definēt, kā turpmāk valsts plāno realizēt Latvijas Republikas Satversmes 111. pantu: “Valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu”, uzskata “Premium Medical” vadītāja.
Daudzus gadus izvairīšanās no minimuma definēšanas tika uzskatīta par ministrijas nepadarīto darbu. Ministri šo jautājumu viļājuši kā karstu kartupeli, atrunājoties, ka tas ir grūts uzdevums. Šodien šī Satversmes panta atšifrējums citos tiesību aktos ir absolūta nepieciešamība, uzsver S. Dauškane-Platace.
“Tas ir jādefinē bez atrunām un piebildēm, pie kam tā, lai gan Pēteronkulim Dagdā, gan dr.Bērziņai Kuldīgā būtu pilnīgi skaidrs, kas ikvienam pacientam pienākas kā valsts apmaksāti pakalpojumi, par ko turpmāk būs jāmaksā pacientam no sava maciņa, kā arī pakalpojumu saraksts, par kuriem būs jālīdzmaksā. Tas nenozīmē, ka valsts ar laiku nevarētu sniegt klāt vēl citus pakalpojumus, taču patlaban ir jāzina, ar ko 100% ikviens no mums var rēķināties krīzes laikā. Tas jāzina ikvienam, lai cilvēki nemirtu savās mājās tikai tāpēc, ka baidās vērsties pēc palīdzības. Diskusijai premjera un veselības ministres starpā būtu jāizvēršas par to, kā šo minimumu valsts spēs nodrošināt katram iedzīvotājam, nevis tikai par to, ka kāda slimnīca jāslēdz vai jārunā par slimnīcu bankrotiem,” uzskata S. Dauškane-Platace, piebilstot, ka šajā polemikā politiķi aizmirsuši, ka veselības aprūpes sistēma ir radīta pacientam.
