No šā gada 1.septembra aptiekās zāles vairs netiks izvietotas apmeklētāju apkalpošanas zāles daļā, kurā var uzturēties apmeklētāji, paredz šodien valdībā atbalstītie Veselības ministrijas (VM) rosinātie grozījumi noteikumos par zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtību.
VM skaidro, ka šāds aizliegums ir nepieciešams, lai neradītu maldīgu iespaidu, ka zāles ir plaša patēriņa produkts, kā arī lai pasargātu aptiekas apmeklētājus no iespējas iegādāties zāles, kuru lietošana konkrētajā gadījumā nav ārstnieciski pamatota un nepieciešama, tādējādi radot risku veselībai. Aptiekas apmeklētājam būs tiesības saņemt zāles, kuras izsniedz farmācijas speciālists, nodrošinot konsultācijas par šīm zālēm.
Tāpat VM norāda, ka šobrīd zāļu izplatīšanā aptiekās ir izveidojusies situācija, ka bezrecepšu zāles atrodas pašapkalpošanās plauktos apmeklētājiem brīvi pieejamā vietā un aptiekas apmeklētāji tās var iegādāties, nesaņemot farmaceita konsultācijas par zāļu īpašībām, lietošanu, brīdinājumiem un riskiem, ja tās lieto kopā ar citām, piemēram, recepšu zālēm.
Pēc ministrijas uzskatiem, zāļu izvietošana apmeklētājiem brīvi pieejamās vietās nav pieļaujama, jo reklāmas ietekmē tiek veicināta bezrecepšu zāļu pārdošana un neracionāla lietošana.
Šo normu atbalsta Latvijas Farmaceitu biedrība, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienība un Latvijas Farmācijas arodbiedrība.
Aptiekāri turpretī uzskata, ka grozījumi situāciju zāļu racionālas lietošanas ziņā neuzlabos, jo klientam vairs nebūs iespējas pašam iepazīties ar informāciju par medikamentu, turklāt daži cilvēki kautrējas jautāt informāciju aptiekāram.
Aptieku īpašnieku asociācijas vadītājs Tālis Talents arī uzsver, ka tagad aptiekām būs jāpārskata savas pašapkalpošanas zāles, ja tādas ir, un tās vajadzēs mainīt, kas prasīs papildu līdzekļus. Ja kādam aptieku tīklam pašapkalpošanās aptieku ir vairāk, tām izdevumi varētu būt lielāki. Tāpat jāskatās, kur tagad izvietot šos bezrecepšu medikamentus un kā iekārtot pašapkalpošanās nodaļu.
Talents uzskata, ka VM mērķis izskaust zāļu nepamatotu lietošanu ir labs, taču ar aizliegumu tas netiks panākts, tāpēc vairāk ir jādomā gan par aptiekāru, gan iedzīvotāju informēšanu, lai iedzīvotāji būtu zinoši un aptiekāri spētu sniegt atbilstošu informāciju par zāļu lietošanu un sekām.
Kā ziņots, VM ierosinājumu neatbalsta Aptieku īpašnieku asociācija un aicina neaizliegt bezrecepšu medikamentu izvietošanu aptieku pašapkalpošanās nodaļās.
Asociācijas vadītājs Tālis Talents uzskata, ka bezrecepšu medikamentu izņemšana no aptieku plauktiem iedzīvotāju apkalpošanas zālē un farmaceita novietošana aiz aptiekas letes neuzlabos rezultātus, kas vajadzīgi kvalitatīvas farmaceitiskās aprūpes nodrošināšanai aptiekās.
Asociācija ir nosūtījusi jau divas vēstules Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (JL) un veselības ministrei Baibai Rozentālei (TP), kurās piedāvā savus risinājumus zāļu racionālai lietošanai.
Aptieku īpašnieku asociācijas iesniegtajos priekšlikumos Ministru kabinetam un VM jau 20.jūlijā pausts aicinājums turpināt darbu pie noteikumiem par zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtību, precīzāk reglamentējot, kādiem jautājumiem pievērst aptiekas apmeklētāju uzmanību. Arī efektīvāka Veselības inspekcijas kontrole varētu nodrošināt uzlabojumus.
Aptieku vadītāji arī uzskata, ka lielākai drošībai var mainīt zāļu reģistrācijas procesu. Patlaban Zāļu valsts aģentūrā atbilstoši zāļu iespējamam riskam uz patērētāju veselību piešķir zālēm recepšu vai bezrecepšu statusu. Bezrecepšu zāļu gadījumā tiek uzskatīts, ka zāļu izvēli var veikt pats pacients, konsultējoties ar farmaceitu vai ārstu. Lielākai drošībai, piemēram, ja kāds bezrecepšu medikaments rada pastiprinātu risku vai bieži tiek lietots nepareizi vai ļaunprātīgi, var ierosināt tam recepšu statusa noteikšanu.
Talents skaidro, ka pašapkalpošanās praksi atbalsta un izvērš arī citās Eiropas Savienības valstīs, jo tas rada iespēju klientam iegūt plašāku informāciju par bezrecepšu zālēm un samazina iespēju, ka tiks nopirktas pacienta vajadzībām neatbilstošas zāles. Arī gadījumā, ja bezrecepšu zāles atrodas iedzīvotāju apkalpošanas zālē, to iegāde bez farmaceita klātbūtnes un rekomendācijas ir izslēgta, jo atbilstoši normatīvajiem aktiem aptiekas zālē atrodas farmaceits konsultāciju sniegšanai.
Tāpat viņš stāsta, ka bezrecepšu zālēm tuva ir uztura bagātinātāju grupa. Uztura bagātinātājos bieži ir tā pati aktīvā viela, kas bezrecepšu medikamentos, bet atšķirīgā koncentrācijā.
“Ir tuvredzīgi jautājumu par pašapkalpošanos skatīt tikai attiecībā uz bezrecepšu medikamentiem, bet neskatīt attiecībā uz uztura bagātinātājiem,” uzsver Talents, piebilstot, ka uztura bagātinātāji tiek reklamēti un tiek nodrošināta iespēja to brīvai pieejai iedzīvotāju apkalpošanas zāles plauktos.
Vēstulē arī uzsvērts, ka Aptieku īpašnieku asociācija pārstāv vairāk nekā 250 aptiekas, kurās nodarbināti vairāk nekā 2000 darbinieku. Talents lēš, ka nepārdomāta Ministru kabineta noteikumu grozījumu projekta tālāka virzīšana novedīs pie darba vietu samazināšanas aptiekās.
