(papildināts) Ministru Kabineta komiteja pirmdien atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādāto likumprojektu par pašvaldību darbību no 2009. gada līdz 2012. gadam ar mērķi samērot pašvaldību rīcībā esošos finanšu līdzekļus ar pašvaldībām noteiktajām funkcijām, uzdevumiem un pienākumiem.
Likums noteiks kārtību, kādā pašvaldības no likuma spēkā stāšanās dienas līdz 2012. gada 31. decembrim pilda atsevišķas funkcijas, uzdevumus un pienākumus, lai nodrošinātu funkciju, uzdevumu un pienākumu izpildi ar pašvaldību rīcībā esošiem finanšu līdzekļiem.
Pašvaldības domei būs jāizdod saistošie noteikumi, lemjot par konkrētu funkciju, tās izpildes apmēru un ilgumu, noteikumi novadu domēm būs jāpublicē vietējā laikrakstā un jāizliek iedzīvotājiem redzamā sienā pašvaldības ēkā, republikas pilsētām, tostarp Liepājai, šādi saistošie noteikumi jāpublicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, informē RAPLM pārstāve Dace Kārkliņa.
“Šis likums pašvaldībām dos likumīgas iespējas kaut ko nedarīt, ja viņām finansiālu iemeslu dēļ to nav iespējams darīt,” laikrakstam “Dienas Bizness” skaidro Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis.
Aizputes novada domes priekšsēdētājs Aivars Šilis apliecina, ka “krīzes likums” būs pēdējais salmiņš, pie kura ķerties pašvaldībai šajos finansiāli spiedīgajos apstākļos.
“Būs jāizmanto šis likums. Mēs jau pašvaldību kongresā prasījām šādu likumprojektu. Pašvaldības vienkārši nebūs spējīgas pildīt kaut kādas savas funkcijas,” saka A. Šilis un nenoliedz, ka finanšu samazinājums varētu skart arī sociāli jutīgas tēmas. Pabalsti par malkas iegādi, izmaksas par uzturēšanos slimnīcā – jā, varētu samazinājums skart arī šādas lietas, neslēpj A. Šilis.
“Garantētais iztikas minimums un trūcīgā statuss un pabalsts ir primārās lietas, tās nosaka likums. Daudz palīdzēs projekts, kuru realizē Nodarbinātības valsts aģentūra, kad bezdarbnieki varēs dabūt simt latu stipendiju,” klāsta A. Šilis.
Aizputes novada domes priekšsēdētājs mierina, ka šāgada sociālais budžets izskatoties pietiekami labi – naudas pietikšot līdz gada beigām.
Priekules novada domes priekšsēdētāju Viju Jablonsku uztrauc tas, ka likums nevis dos iespēju kaut kā atbalstīt mazturīgos, bet ļaus “nogriezt” viņu iztikai vēl kaut ko.
“Mani uztrauc Priekules slimnīca. Tur darbu zaudēs daudz ne jau tehnisko darbinieku, bet, piemēram, medmāsas. Simt latu stipendija, ko no septembra piedāvās bezdarbniekiem pašvaldības,– nezinu, vai tas kaut ko atrisinās,” nobažījusies ir Priekules novada domes priekšsēdētāja.
Arī Grobiņas novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols atzīstas, ka ir tikai dzirdējis par šādu likumprojektu, bet izpētījis nav. Tomēr viņš atzīstas, ka nesaprot, kā pašvaldība varētu kaut ko nemaksāt vai nedarīt. “Bērni uz skolu jāved, dzimšana jāreģistrē, cilvēki jāapbedī. Nevarēs aizvest ar transportu, nevarēs degvielu ieliet, nesīs ar kājām,” pauž A. Priedols. Pašvaldība esot gatava vārīt zupas katlu, vairāk rīkot talkas. “Nodarbināsim kaut uz nedēļu tos cilvēkus, kuri reāli bez darba palikuši. Lai nenāk drūmas domas prātā,” spriež A. Priedols. Viņaprāt, situāciju nevajag saasināt. “Nav ne kara, ne bada.”
“Lai pie šāda lēmuma, proti, atteikšanās pildīt kādu funkciju, likumīgi nonāktu, būs jāiziet samērā gara procedūra, turklāt likumā tiks iekļautas konkrētas sfēras, no kurām šādā veidā būs iespējams atteikties,” A. Jaunsleinis noliedz, ka pašvaldības varētu atteikties, piemēram, no rūpēm par skolām.
“Visa pamatā tomēr ir neesošs finansējums, bet konkrēto pašvaldības lēmumu būs iespējams apstrīdēt, turklāt valsts, ja tomēr uzskatīs, ka šī joma ir pārāk svarīga, var piešķirt tai finansējumu,” apgalvo A. Jaunsleinis.
“Man ir bažas, ka ļaus nemaksāt dzīvokļu pabalstus. Man rokas necelsies. Ja kas, vārīsim kopā siltu zupu,” piebilst V. Jablonska.
Likumprojektu nākamnedēļ skatīs Ministru Kabineta sēdē, bet 18. augustā to paredzēts likt priekšā Saeimas deputātiem.
