Nākamotrdien, 15.septembrī, pulksten 17 Rīgā notiks preses konference, kurā paziņos to Latvijas pilsētu, kas tiks virzīta Eiropas kultūras galvaspilsētas statusam 2014. gadā, informē Kultūras ministrijā.
Preses konferencē piedalīsies kultūras ministrs Ints Dālderis, Eiropas kultūras galvaspilsētas atlases konkursa žūrijas priekšsēdētājs sers Roberts Skots, Eiropas kultūras galvaspilsētas atlases konkursa žūrijas priekšsēdētāja vietnieks Juris Dambis un pārstāvji no Cēsu, Liepājas un Rīgas pašvaldības.
Eiropas kultūras galvaspilsētas atlases konkursā startēja četras Latvijas pilsētas: Cēsis, Jūrmala, Liepāja un Rīga. Noslēdzošajā kārtā par šo titulu cīnās Cēsis (www.cesis.lv), Liepāja (www.liepaja2014.lv) un Rīga (www.kultrix.lv).
Konkursa atlases žūrija ir starptautiska – tajā piedalās septiņi Eiropas Savienības institūciju noteikti pārstāvji, kā arī seši Latvijas noteikti un Eiropas Komisijas apstiprināti pārstāvji.
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, 2014. gadā par Eiropas kultūras galvaspilsētu paralēli kļūs divas pilsētas – viena Latvijā un viena Zviedrijā.
8. septembrī Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā tika paziņots žūrijas komisijas lēmums par Eiropas kultūras galvaspilsētu virzīt Umea (www.umea2014.se).
Gala lēmumu par žūrijas izvirzītajām Eiropas kultūras galvaspilsētām 2014. gadam pieņems Eiropas Savienības Padome 2010. gada pirmajā pusē.
Eiropas kultūras galvaspilsētas tradīcijas pirmsākumi ir meklējami 1985.gada 13.jūnijā, kad šo ideju ierosināja Grieķijas kultūras ministre M. Merkuri un Francijas kultūras ministrs Ž. Langs.
Iniciatīvas mērķis bija veicināt dažādu Eiropas pilsētu kultūras mantojuma pieejamību un izplatību, popularizēt pilsētu identitāti un dzīvotspēju, kā arī veicināt Eiropas valstu mākslinieku un inteliģences sadarbību.
Jau pirmie Eiropas kultūras galvaspilsētas projekti liecināja, ka rezultāts sasniedz vēl lielākus mērķus nekā iepriekš tika plānots. Eiropas mērogā tiek veicināta informācijas izplatība par pasākumā iesaistītajām pilsētām un valstīm, uzlabots to tēls, kā arī veicināta uzņēmējdarbība, valsts un privātā sektora sadarbība, tādā veidā sniedzot ieguldījumu pilsētu un reģionu attīstībā.
