Līdz pusnaktij sestdienas, 19. septembra, vakarā Zivju ielā Liepājā bija atvērti gandrīz visi veikali. Tur notika pirmie Zivju ielas svētki. Pašreizējā situācijā ir svarīgi pierādīt, ka ar lielu gribasspēku un radošām idejām viss ir iespējams, norāda Zivju ielas svētku organizatori.
“Patīk atmosfēra. Visi tādi pozitīvi uzlādēti. Patīk, ka apkārt grozās daudz jauniešu. Nācu, neliekot nekādas lielās cerības uz labu atpūtu. Esmu patīkami pārsteigta,” portālam pastāsta liepājniece Sigita.
Viņa uz pasākumu atnākusi kopā ar savām meitiņām, kuras priecājušās par veikalos dāvinātajiem baloniem. Bet visvairāk meitām patikusi ciemošanās Liepājas Centrālajā Zinātniskajā bibliotēkā. Tur ģimene devusies ekskursijā uz bibliotēkas pagrabu, kur visas redzējušas baltu spoku. Gide pastāstījusi, ka ēkā agrāk atradusies meiteņu ģimnāzija. Kāda meitene nelaimīgi iemīlējusies, nonāvējusies un vēl šobaltdien spokojas.
Apgriezt pusnaktī matus, nobalsot par garšīgāko ievārījumu, satikties ar bibliotēkas spoku, noklausīties koncertu, iepirkties Zivju ielas veikalos – tik plašas bija atpūtas iespējas svētkos. Ir iespējams sarīkot svētkus bez lieliem sponsoriem un milzīgiem honorāriem mūziķiem, pārliecinājušies svētku organizatori – aktīvi jaunieši no dažādām organizācijām.
Svētku ideja radās, apvienojot vairākas trakas jauniešu idejas, kā arī izpētot Liepājas pilsētas pirmsākumus, skaidro svētku organizatore un Liepājas Universitātes sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Jevgenija Skoraja.
Pasākuma mērķis bijis rosināt iedzīvotājus un Zivju ielas uzņēmumus līdzdarboties kultūras pasākumos, uzsver svētku organizatore un Liepājas Jaunatnes centra sabiedrisko attiecību speciāliste Liene Jankovska.
Nīcas novada Eiropas deju dejotāju kolektīvi “Teiksma” un “Nīcrozes” svētkiem pieteikušies paši.
Nīceniece Ausma Dzintare izlasījusi par pasākumu, sameklējusi organizatorus un sarunājuši uzstāšanos. Nīceniece vēl dažas dienas pirms pasākuma portālā “Draugiem.lv” aicināja piedalīties svētkos: “Būsim klāt jauniešu izlolotā pasākumā! Atbalstīsim! Nāciet, varbūt kāds zieds uzplaucis dārzā, kuru ar prieku varam pasniegt garāmgājējam, varbūt kādu ābolu. Nav svarīgi, ko – kaut vai smaidu!”
