Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šodien otrajam lasījumam atbalstīja priekšlikumu līdz plkst.23 pagarināt alkohola tirdzniecību.
Komisija noraidīja deputāta Valērija Agešina (SC) ierosinājumu vispār atcelt aizliegumu alkohola tirdzniecībai naktī un vienojās, ka ierobežojums tomēr būtu vajadzīgs. Ārste un narkoloģe Astrīda Stirna sēdē uzsvēra, ka alkohola psihoze samazinās un samazinās arī nelegālā alkohola patēriņš. ”Tā nav taisnība, ka cilvēki iet uz točkām, jaunieši uz točkām neiet, uz turieni iet smagi slimi alkoholiķi, kas nekad neiet uz veikalu,” uzsvēra Stirna. Viņa arī aicināja gadījumā, ja tiek atbalstīta alkohola tirdzniecība naktīs, par 15%-16% papildināt veselības aprūpes finansējumu, lai ārstētu cilvēkus, kuri cietuši no alkohola lietošanas.
Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs savukārt uzsvēra, ka vakara stundās ievērojams skaits strādājošo beidz darbu un atgriežas mājās un viņi vēlas iegādāties ne tikai pārtiku, bet arī alkoholiskos dzērienus, turklāt to vēlas darīt ar ”cilvēcisku cieņu”, ar kvalitatīviem sertificētiem produktiem. Viņš bija aprēķinājis, ka, pagarinot alkohola tirdzniecību par divām stundām līdz plkst.24, papildus valsts budžetā nonāktu 12 miljoni latu.
Deputāts Dzintars Zaķis sēdē aicināja pakāpeniski palielināt alkohola tirdzniecības laiku un iesākumā paskatīties, kā pieaug ieņēmumi, atvēlot alkohola tirdzniecībai papildus stundu.
Arī kaimiņos Lietuvā alkohola tirdzniecība ir aizliegta no plkst.22 līdz plkst.8, bet Igaunijā no plkst.22 līdz plkst.10 rītā.
Jau ziņots, ka Latvijas Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienība (ARTA) vērsusies pie Saeimas komisijām, frakcijām un atbildīgajām ministrijām ar ierosinājumu veikt izmaiņas Akcīzes nodokļa likumā tādējādi samazināt ievešanai atļautā alkoholu daudzumu dzērieniem ar spirta saturu virs 22% – no viena litra uz 0,5 litriem, dzērieniem ar spirta saturu līdz 22%, izņemot negāzēto vīnu un alu, no diviem litriem līdz vienam litram, četru litru negāzētā vīna un 16 litru alus vietā attiecīgi atļaut ievest divus litrus negāzētā vīna un astoņus litrus alus.
Pēc alus ražotāju aicinājuma pagarināt alus tirdzniecības laiku arī ARTA ir vērsusies pie atbildīgām ministrijām un Saeimas frakcijām, aicinot piemērot vienādus nosacījumus visa veida alkoholisko dzērienu tirdzniecības laikam.
“Tas nodrošinātu godīgas konkurences apstākļus visiem tirgus dalībniekiem, vēl jo vairāk tāpēc, ka kopš gada sākuma, piemēram, 0,5 litru degvīna pudele akcīzes nodokļa pieauguma rezultātā sadārdzinājusies par 52 santīmiem, kamēr alum tie ir pāris santīmi,” pamato ARTA biedri.
Tāpat, viņuprāt, joprojām aktuāls jautājums ir kontrabandas alkohola ieplūšana Latvijā no kaimiņvalstīm. Spilgts piemērs tam esot policijas konfiscētais nemarķētais alkohols vairākos Vecrīgas bāros, tāpēc apvienība uzskata, ka kontrabanda pierobežā ir un paliek viens no galvenajiem nelegālā alkohola ieplūšanas kanāliem un tās apkarošana pierobežā joprojām ir vāja, bet policija tikai cīnās ar sekām, kad šis nelegālais alkohols jau nonāk tirdzniecībā.
Kā norāda ARTA, statistika liecina, ka valsts saņemtie akcīzes nodokļa ieņēmumi par alkoholiskajiem dzērieniem šā gada augustā atpaliek no plānotā par 877 000 latu jeb 10,5% un alkohols, līdzīgi kā tabakas izstrādājumi, joprojām ir viena no kritiskākajām preču grupām, kur valsts zaudē ieņēmumus uz nelegālā alkohola tirgus rēķina.
