Līdz 30. septembrim Zentas Mauriņas piemiņas istabās Grobiņā apskatāmi Daces Nastevičas darinājumi.
Savu pasaules izjūtu kuldīdzniece D. Nasteviča pauž ne tikai pētot un popularizējot suitu kultūras mantojumu, bet arī darinot ar pērlītēm rotātas jostas un tamborējot dekoratīvus ziedus.
Z. Mauriņas piemiņas istabu vadītājai Maijai Rolavai šī ir pirmā jaunajā darba vietā organizētā izstāde. Viņa pastāsta, ka gribējusi veidot kādu pasākumu par godu Miķeļu dienai un pavisam nejauši atradusi Kuldīgas laikraksta “Kurzemnieks” aprakstu par Daces Nastevičas izstādi Kuldīgā. “Šī izstāde ir tāda kā grobiņnieku iepazīstināšana ar Daci Nasteviču. Ceru viņu aicināt ciemos ar stāstījumu par kokles spēlēšanu,” plāno M. Rolava.
Izstādē redzamās jostas un tamborētie ziedi darināti pēdējo trīs gadu laikā. “No ziediem gan maz kas palicis, tie izdāvāti radiem un draugiem,” saka D. Nastrteviča. Šim rokdarbu veidam viņa pievērsusies, jo vēlējusies pagatavot dāvanas sev tuviem cilvēkiem. “Ar pērlītēm adīt iemācījos tikai no skatīšanās vien. No rīta pamodos un sapratu, kā tas jādara,” stāsta D. Nasteviča. Jostas sākusi adīt, pētot rakstu zīmēs un ritmos slēpto enerģētiku.
“Visu mūžu esmu spēlējusies ar ornamentiem. Tikai nerakstiet “tautiskajiem”, jo ornamenti ir daudz senāki nekā mums zināmās tautas. Tie nepieder nevienai tautai. Tikai katra tauta tiem atrod savu ritmu un veidu, kā tos pielietot. Man ir milzīga bijība pret šīm zīmēm. Tās kārtojot, atrodu veidu, kā izteikt sevi. Savu attieksmi varu izteikt tikai krāsās,” viņa skaidro.
Patlaban D. Nasteviča cītīgi strādājot, darinot darbiņus paredzētajai izstādei Liepājas muzejā. “Esmu dzimusi un augusi Liepājā. Pamazām nāku mājās!” teic D. Nasteviča.
