Reģionālā līmeņa slimnīcām vajadzētu būt ar valsts līdzdalību, jo tas ļautu vairāk domāt valstiski, intervijā aģentūrai LETA sacīja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Agnese Vaļuliene.
Viņa atklāja, ka valsts kapitāla ienākšana Daugavpils reģionālajā slimnīcā palīdzēja stabilizēt finanšu situāciju slimnīcā, tostarp segt parādsaistības, ko pretējā gadījumā būtu grūtāk izdarīt.
“Man šobrīd ir pārliecība par to, ka gan valde, gan ministrijas kolēģi, kuri ir atbildīgi par šo kapitālsabiedrību, ir ar ļoti skaidru redzējumu par to, kas slimnīcā jāuzlabo un jāsakārto, lai mēs neslīdētu atpakaļ bedrē, bet ietu finanšu attīstības virzienā,” pārliecināta amatpersona.
Viņa sacīja, ka stabilizācijas pasākumi ir jau veikti, un valsts ienākšana noteikti ir palīdzējusi.
VM arī plāno pārrunas ar citām pašvaldībām par valsts iesaisti reģionālā līmeņa slimnīcās.
“Par citām slimnīcām runājot, valsts iesaistītos nevis tāpēc, ka kādai būtu kritiska finanšu situācija, bet mēs uzskatām, ka, valstij piedaloties svarīgo un kritisko slimnīcu pārvaldībā, uz pakalpojumu pārvaldību un sniegšanu iedzīvotājiem var vairāk skatīties valstiski,” pārliecināta Vaļuliene.
Pēc viņas paustā, tas nenozīmē to, ka reģionālās slimnīcas nestrādā valstiski, bet tomēr jebkura reģionālā slimnīca vairāk strādā savam reģiona iedzīvotājam.
“Savukārt, ja mēs skatāmies uz pakalpojuma kvalitātes jautājumiem, tad ne vienmēr visi pakalpojumi, kas ir pieejami konkrētā pašvaldībā, iedzīvotājiem ir atbilstošā kvalitātē, jo vienkārši tur nav tik daudz iespēju sniegt šo pakalpojumu,” sacīja VM pārstāve.
Tāpēc VM vēlas pārrunāt arī ar pašvaldībām un sniegt savu redzējumu, kāpēc kritiskā līmeņa slimnīcām vajadzētu būt ar valsts līdzdalību. “Es nesaku, ka pilnīgā valsts pārvaldībā, bet ar valsts līdzdalību,” piebilda Vaļuliene.
Valsts līdzdalību varētu nodrošināt slimnīcās Valmierā, Liepājā un Ventspilī.
Foto – Uldis Dobelis
