Trīs mēnešu laikā jātiek galā ar dzelzceļa līnijas Liepāja-Ventspils demontāžu. Šī līnija pastāvēja kopš 1944. gada decembra.
Demontē “neejošos”
“Mēs tikai griežam sliedes,” skaidro Oskars Saveļjevs no uzņēmuma “JS&JM”. Ērtāk būtu, ja ļautu automašīnai noņemt riepas un palaist ar diskiem pa sliedēm. Taču to nevarot dažādu drošības apsvērumu dēļ. Tā nu vedot skābekļa un sašķidrinātās gāzes balonus ar rateļiem. Šosejai Liepāja-Ventspils to pārnesuši pāri vienkārši ar rokām. Aiz viņiem ar traktoru sekojot otra brigāde, kas sliedes atnaglo no gulšņiem. Sliedes nodošot lūžņos, bet gulšņus izmantošot šķeldai. Līnijas demontāža sākta pirms mēneša, 18. septembrī. Darbs neesot nekāds vieglais – kilometru noejot, un kājas jau sāp. Brigādei dzīvokļi tiek īrēti Liepājā. Paši strādnieki – no Rīgas, Madonas.
Līdz gada beigām valsts akciju sabiedrība “Latvijas Dzelzceļš” (LDz) plāno pabeigt sliežu demontāžu vairākās dzelzceļa līnijās, pa kurām jau vairākus gadus nenotiek dzelzceļa kustība, vēstī LDz Sabiedrisko attiecību daļa. Sliedes demontēs posmos Liepāja-Ventspils, Saurieši-Ērgļi, Ieriķi-Gulbene, kā arī tiks demontēts sliežu ceļa Gulbene-Pitalova posms līdz Latvijas-Krievijas robežai Viļakas novadā. Vilcienu kustība šajos posmos neesot iespējama sliktā sliežu ceļu stāvokļa dēļ, turklāt esot mēģinājumi nozagt sliedes, sliežu stiprinājumus u.c.
Jubileju nesagaidīs
“Ar dzelzceļu no Liepājas uz Ventspili varēja nokļūt, sākot ar 1944. gada decembri, kad posmu Liepāja-Alsunga papildināja Ventspils-Alsunga. Pēc kara līniju pārnagloja krievu platumā,” stāsta Latvijas dzelzceļa Vēstures muzeja direktore Ieva Pētersone. Posms Liepāja-Alsunga izveidots jau 1932. gadā un bijis 750 milimetru plats. 1944. gadā ar dzelzceļa būvēm nodarbojās vācu armija, kas arī izbūvēja posmu Ventspils-Alsunga. “Krievu platums” – 1520 milimetri. Padomju laikā starp abām pilsētām lielākoties tika transportētas militāras kravas, vēlāk palika vairs tikai pasažieru pārvadājumi, līdz līnija tika slēgta sliktā sliežu ceļa stāvokļa dēļ.
