Izskatās, ka Liepājā veidojas geto rajoni, kur iedzīvotāji spiesti iztikt bez likumā paredzētā obligāti nodrošināmā pamatpakalpojuma – apkures. Namu pārvaldes “Vecliepāja” pārziņā esošās mājas gandrīz visas pieslēgtas apkurei – no 175 mājām 169 jau apkurina. Sliktāka situācija ir ar tām mājām, kuras apsaimnieko namu pārvaldes “Karosta” un “Jaunliepāja”. “Jaunliepājas” pārziņā ir 96 mājas, kurās izmanto centrālapkuri, taču apkurei pieslēgtas ir tikai 18. Karostā – plika nulle no 75 mājām.
Maksā, bet salst
Liepājnieces Aijas četrus gadus vecā meitiņa saslimusi. Divistabu dzīvoklī pirms pāris nedēļām temperatūra bijusi tikai ap desmit grādiem. Pagaidām Aija pārcēlusies pie māsas uz Dienvidrietumu rajonu, jo viņas dzīvoklis tiek apkurināts – bērna veselība tomēr ir vissvarīgākais. Kad vīrs atgriezīsies no komandējuma, ģimene dosies skaidroties uz namu pārvaldi. Ja neko nepanākšot, tad tiešām apsvēršot iespēju mainīt pastāvīgo dzīvesvietu, stāsta Aija.
Siļķu ielas nama iedzīvotāju sapulcē apsaimniekotāji paziņojuši, ka nekādu cerību uz apkuri neesot, jo kopējie parādi mājā pārāk lieli. Vienīgais ieteikums – pārvākšanās.
“Tas ir absurds, ka maksājam visu, kas jāmaksā, bet nevaram paši savā dzīvoklī dzīvot!” sašutumu neslēpj liepājniece.
Apmēram trešdaļu no parāda, pēc iedzīvotājiem zināmās informācijas, veido viena iemītnieka – jauna cilvēka – maksājumi. Taču viņš negribot strādāt par mazu algu, vecmāmiņa no savas pensijas paēst iedod un cigaretes arī nopērk. Kaimiņiene puisim pat piedāvājusi darbu, taču viņš atteicies. Arī mājas vecākā, kura saņem tā dēvēto “Krievijas pensiju”, lietas labā neko negrasās darīt – viņa varot atļauties samaksāt elektrības rēķinus un sildīties, izmantojot elektriskos sildītājus.
Gaida palīdzību
“Rekurzeme” devās klātienē pārliecināties, kā namu apsaimniekotāji iedzīvotājiem izskaidro jautājumus, kāpēc netiek pieslēgta apkure. SIA “Jaunliepāja” filiāles “Vērnieks” Kuldīgas ielā 36 darbinieks paskaidroja, ka apkuri nepieslēdz tāpēc, ka “tur dzīvo tādi cilvēki”. Arī šeit tika saņemts ieteikums pārcelties, ja grib dzīvot apkurinātā dzīvoklī. Pamazām apkure namiem esot sākta pieslēgt, taču SIA “Liepājas enerģija” likusi to pārtraukt, uzlikusi pat plombas – kamēr nebūšot segti parādi, apkuri saņemt nevarēs.
“Man nav zāles, ko darīt. Gaidu palīdzību,” neslēpj SIA “Jaunliepāja” valdes priekšsēdētājs Aivars Puisītis
SIA “Jaunliepāja” namos parādnieku skaits pieaugot nepārtraukti, jo vēsturiski tie ir rūpnīcu strādnieku rajoni. Tagad daudzi zaudējuši darbu, tāpēc viņiem vienkārši neesot, ko maksāt. Esot arī daudzi neapdzīvoti dzīvokļi. Īpaši dramatiski parādu apjoms pieaudzis martā, tendence esot tāda, ka parādi aug, nevis iet mazumā.
Neesot tā, ka apsaimniekotāji neko nedara, lai cīnītos ar parādniekiem, taisnojas A. Puisītis. Noslēgti līgumi ar parādu piedzinējiem, taču parādu atguve esot ilgstošs process. Tiesa atsakot izlikšanu, ja dzīvokļa īrniekiem ir bērni, tāpēc nemaksāšana turpinoties, pārliecinājies A. Puisītis.
To, ka tiesāšanās ar parādniekiem nav vienkārša, apliecina arī SIA “Vecliepāja” izpilddirektors Vilnis Dobelis. Piemēram, ar kāda nama parādniekiem tā ilgstot jau no 2002. gada, taču apsaimniekotāji nedomājot padoties.
A. Puisītis gan domā, ka Vecliepājā ir daudz vairāk privatizētu dzīvokļu, tāpēc īpašnieku attieksme esot cita. Jaunliepājā daudzi dzīvokļi ir izīrēti cilvēkiem ar zemu maksātspēju, tas rada lielākas problēmas.
Cīnās ar parādniekiem
Neesot gan tā, ka neviens “Jaunliepājas” pārziņā esošs nams apkuri nesaņem – gandrīz piektā daļa esot pieslēgta centralizētai siltumapgādei. Tas iespējams tad, ja apmaksas līmenis mājā ir vismaz 95 procenti, skaidro A. Puisītis. Tiekot arī noslēgtas vienošanās ar iedzīvotājiem, kā viņi dzēsīs parādus.
Taču, ja redzams, ka īrnieki nav spējīgi samaksāt parādu summu, tad arī izredžu uz apkuri pagaidām esot visai mazas. Tomēr A. Puisītis izsaka cerību, ka, iestājoties gaisa temperatūrai, kas būs zem 0 grādiem, tomēr apkuri varēs pieslēgt.
Arī SIA “Karosta” situācija ir smaga, tur apkurei nav pieslēgta vēl neviena māja, pašlaik notiek pārrunas ar “Liepājas enerģiju”.
Arī “Vecliepājā” ir parādnieki, taču apsaimniekotāji regulāri ar viņiem strādā. “Mums tā nav kampaņa – tas ir regulārs, smags un nepatīkams darbs. Godprātīgie ēkas iedzīvotāji nedrīkst ciest, mums ir jātiek galā ar blēžiem,” uzsver V. Dobelis.
Līgums izskatās dīvains
Liepājas domē apliecināja, ka tiek meklēti risinājumi, kā apkures problēmu pilsētā atrisināt. Nākamnedēļ būs SIA “Liepājas enerģija” valdes sēde, tad, iespējams, radīsies lielāka skaidrība. Liepājas domei pieder 39 procentu SIA “Liepājas enerģija” kapitāldaļu, bet 51 procents pieder AS “Latvenergo”. Pārējie 10 procenti daļu pieder SIA “Jaunā fabrika”. Šī uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Guntars Kokorevičs, bet valdes locekļi – Svajūns Jodka un Ēriks Timpars. Nevienam no uzņēmuma vadības deklarētā dzīvesvieta nav Liepājā – S. Jodka ir no Viļņas, G. Kokorevičs – no Rīgas, bet Ē. Timpars – no Ķekavas novada, liecina “Lursoft” datubāzē pieejamā informācija.
Namu apsaimniekotāji gan atzīst, ka viņi ir kā ķīlnieki, jo patiesībā ir tikai starpnieki un naudas iekasētāji. Agrāk Liepājā siltuma ražotāji arī paši bijuši atbildīgi par norēķiniem ar patērētājiem, taču tas viņiem nav izdevies pietiekami veiksmīgi un nesis zaudējumus. 2005. gadā mainīti “spēles noteikumi” – namu apsaimniekotāji faktiski piespiesti norēķinās 100 procentu apjomā ar siltuma ražotājiem, tāpēc naudu no iedzīvotājiem nu vajadzējis iekasēt pašiem apsaimniekotājiem. Līdz ar to arī veidojusies situācija, ka maksātāji un nemaksātāji tiek salikti “vienā katlā”, un šobrīd redzams rezultāts.
Līgums par saistību uzņemšanos gan izskatoties visai dīvains, tas parakstīts vienpusēji, tajā vēl virkne citu neatbilstību, neslēpj “Jaunliepājas” vadītājs A. Puisītis. “Vecliepājas” izpilddirektors V. Dobelis bija visai lakonisks: “Par līgumu vispār neko negribu komentēt – nevaru taču darba devējam runāt pretī.” Situācija varētu mainīties tikai tad, ja SIA “Liepājas enerģija” mainīsies akcionāru sastāvs, uzskata A. Puisītis.
Aicina izprast nemaksātāju intereses
Liepājas domes Enerģētikas daļas vadītājs Kaspars Sants uzsver, ka jārēķinās ar abām pusēm – gan tiem, kas grib apkuri, gan tiem, kas apzinās, ka nevarēs samaksāt un labāk iztiek bez tās. Viņš uzskata, ka pagaidām, kamēr āra gaisa temperatūra plusos, ieslēdzot dzīvoklī elektrisko sildītāju, izdzīvot varot. Mājas tehniskajam stāvoklim īpaši nevajadzētu pasliktināties, elektrotīklos pārslodze arī nedraudot. Problemātiska situācija varētu veidoties tad, ja temperatūra nokrīt zemāk par 0 grādiem, tāpēc tiekot meklēti risinājumi, kā to novērst, apgalvo K. Sants.
Viņš gan visai skeptiski izsakās par iespējamajiem risinājumiem, kurus izteikusi Rīgas pašvaldība – katrs patērētājs individuāli norēķinās ar siltuma ražotājiem. Tehniski tas prasītu milzīgas investīcijas, arī pats ekonomiskākais risinājums tas nebūtu.
