Sestdien sākas pirmās projekta “Tradicionālo prasmju skola 2009” nodarbības, tās īstenos arī tradīciju zinātāji Rucavā, Otaņķos un Pāvilostā.
Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra aizsāk unikālu projektu “Tradicionālo prasmju skola 2009”, kas norisināsies no 31. oktobra līdz 28. novembrim. Četras sestdienas pēc kārtas vienlaikus vairāk nekā 20 Latvijas vietās interesenti varēs iepazīt un apgūt dažādas seno un izzūdošo amatu prasmes.
Uz nodarbībām pieteikušies vairāk nekā 250 interesentu, informē Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūras komunikāciju un sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Bože. Vislielākā atsaucība proporcionāli norišu vietu skaitam ir Latgalē – tur pieteikušies simtu divi dalībnieki uz septiņām prasmju vietām. Zemgalē meistari skolos vismaz trīsdesmit deviņus mācekļus. Plašu interesi iemantojusi Rucava, tur pieteikušies divdesmit pieci mācīties gribētāji.
“Esam sagādājuši dzijas un sestdien no pulksten 11 gaidīsim adītājas bērnudārza “Zvaniņš” ēkas izremontētajās telpās,” saka Rucavas folkloras kluba vadītāja Sandra Aigare. Rucavai raksturīgo dūraiņu adīšanas prasmi ierādīt apņēmusies vietējā adītāja Mirdza Ārenta.
Viņai palīgā ieradīsies meistaru komanda no Tautas lietišķās mākslas studijas “Kursa”: pirkstaiņus adīt mācīs Milda Dīriņa, iesācējiem darbiņu ierādīs Ilma Rubene, un viņām palīdzēs Sarmīte Ķībure. S. Aigare pastāsta, ka esot sagādātas arī adāmadatas, bet ieteic interesentiem paņemt līdzi arī savas, jo labas smalkās cimdu adāmās adatas nemaz nesot viegli nopirkt. Tāpat noderēšot līdzi paņemts groziņš vai bļoda, kur salikt dziju kamoliņus, lai tie neripo apkārt. S. Aigare zinot, ka Rucavas adītājas jau vienu otru adīkli esot aizsākušas. Lielākas bažas esot par to, vai “iesācēju klasē” sanākšot pietiekami daudz interesentu, jo jaunākās paaudzes vidū adīšana neesot necik iecienīta nodarbe.
Lejaskurzemei raksturīgās dziedāšanas tradīcijas sestdien varēs apgūt Otaņķu tautas namā. No pulksten 11 tur dziedātgribētājus gaidīs Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa vadītāja Zenta Bērtiņa un dziedātājas Alvīne Šķipere, Ilga Prenclava, Maira Klāsēna un Liene Ikerte. Mācīties uzaicināti skolēni no Rudes pamatskolas. Z. Bērtiņa pastāsta, ka pirmo nodarbību sākšot ar kopīgu padziedāšanu, lai redzētu, ko katrs no atnākušajiem spēj. “Tad katra sieva ņems un strādās ar savu grupu. Vieni mācīsies Nīcas garo saucienu, citi bērnu apdziedāšanās dziesmas. Ir viens puisītis, ar kuru mācīsimies dziesmas par kumeliņiem,” saka folkloriste. No Kuldīgas kultūras centra ieradīšoties arī folkloras zinātāja Ina Celitāne, bet no Liepājas – Solveiga Pētersone.
Pāvilostas novadpētniecības muzeja direktore Irina Kurčanova apmeklētājus sestdien gaidīs pulksten 10. “Ir jau pieteikušies klausītāji no Rīgas, Bauskas un Grobiņas, kā arī daži vērgalnieki,” saka I. Kurčanova. Pirmo nodarbību viņa iecerējusi atklāt ar stāstījumu par Pāvilostas tuvumā jūrā zvejojamajām zivīm un zvejas tradīcijām. “Pēc tam visi dosimies pie Dzintara Zamarīša. Viņš ierādīs visu darbu secību – sākot no zivju tīrīšanas, mazgāšanas un sālīšanas, līdz pat kūpināšanai. Noslēgumā, protams, būs gatavā produkta degustācija,” stāsta muzeja vadītāja.
Uz nodarbību vēl iespējams pieteikties, zvanot pa tālruni 63498276 darba laikā vai 29226273 citā laikā.
Jāņem vērā, ka nākamajās nodarbībās iepriekš apgūtās prasmes netiks atkārtotas, bet tēma tiks turpināta, tāpēc interesentiem jāieplāno laiks nodarbībām arī nākamajās trīs sestdienās. 28. novembrī Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā iecerēts mācību cikla noslēgums pasniedzējiem un izlaidums skolas absolventiem.
