Starptautiskajiem aizdevējiem ir iebildumi pret ar nodokļiem neapliekamā ienākuma minimuma pazemināšanu un tā vietā viņi rosina ieviest progresīvo iedzīvotāju ienākumu nodokli, šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā sacīja premjers Valdis Dombrovskis (JL).
Pēc Ministru prezidenta vārdiem, tāpat aizdevējiem esot šaubas, vai valdības plānotie pasākumi nav tikai vienreizēji un vai nenotiek atsevišķu izdevumu pārnešana uz nākamajiem gadiem.
Par nākamā gada budžeta izdevumu daļu starptautiskajiem aizdevējiem iebildumi esot vairāk tehniski.
Savukārt finanšu ministrs Einars Repše (JL) pieļāva, ka uz 2.lasījumu nākamā gada budžeta izdevumi var tikt samazināti vēl būtiskāk. “Budžets nekādā gadījumā netiks mīkstināts,” sacīja Repše.
Repše sēdē atzina, ka valdībai sagaidāmas vēl grūtas sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem, lai pārliecinātu par nākamā gada valsts budžetā veiktajiem pasākumiem. Repše gan atzina, ka būtu atbalstāmi tie deputātu priekšlikumi, kas paredzētu nodokļu ieņēmumu palielināšanu nākamajā gadā, piemēram, ieviešot progresīvāku nekustamā īpašuma nodokli.
Finanšu ministrijas pārstāvis Dāvids Tauriņš sēdē kliedēja deputātu bažas par to, ka nākamgad plānotais kapitāla pieauguma nodoklis varētu likt cilvēkiem vairs nenoguldīt naudu bankās. Šāds nodoklis esot visās Eiropas valstīs un citviet pat augstāks nekā iecerēts Latvijā. ”Nav risks, ka kapitāls aizplūdīs no bankām,” uzsvēra Tauriņš.
Finanšu ministrs, iepazīstinot deputātus ar nākamā gada valsts budžeta projektu, uzsvēra, ka tas ir grūtākais Latvijas vēsturē un, neskatoties uz konsolidācijas pasākumiem 500 miljonu latu apmērā, tomēr ir saglabāts finansējums Eiropas Savienības struktūrfondiem, sociālajai aizsardzībai un veselības aprūpei.
Kā ziņots, Saeimas deputāti šodien ārkārtas sēdē lems par nākamā gada valsts budžeta projekta un to pavadošo likumprojektu nodošanu izskatīšanai Saeimas komisijās. Šodien Saeima lems par budžeta nodošanu izskatīšanai komisijās, bet ceturtdien, 5.novembrī, – par tā pieņemšanu 1.lasījumā.
Repše pēc budžeta iesniegšanas Saeimā žurnālistiem atzina, ka šis ir grūtākais pēckara laika budžets un izstrādāts, ņemot vērā ekonomikas lejupslīdi. Tomēr, pēc viņa domām, tam ir jābūt arī krīzes pārvarēšanas budžetam. Ministrs piebilda, ka budžeta dēļ valdība nekritīs, jo ”Latvijas politiķi” krīzes apstākļos konsolidējas.
Finanšu ministrs atzina, ka par sagatavotā budžeta atsevišķu izdevumu un ieņēmumu daļu ir iebildumi starptautiskajiem aizdevējiem un viņi paši Latvijā varētu ierasties novembra vidū.
Kā ziņots, valsts budžeta 2010.gada ieņēmumi plānoti 3 781 888 682 latu apmērā, bet izdevumi – 4 347 973 488 latu apmērā.
Centrālās valdības budžeta deficīts nākamgad plānots 5,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet pašvaldību – apmēram 1,7% no IKP.
Pēc Eiropas Komisijas korekcijām budžeta deficīts varētu palielināties vēl par 1,5%, bet kopējais noteikti nepārsniegs 8,5% no IKP.
Plānots apstiprināt mērķdotāciju apjomu pašvaldībām 204 280 622 latu apmērā, tajā skaitā pašvaldību pamata, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās izglītības, speciālās izglītības iestāžu un daļējai interešu izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām – 155 716 842 latu apmērā, pašvaldību speciālajām pirmsskolas iestādēm, internātskolām un sanatorijas tipa internātskolām, speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem – 48 563 780 latu apmērā.
Valsts budžeta dotācija pašvaldībām likumā “Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu” noteikto normu izpildei būs 9 852 897 latu apmērā.
Maksimālais valsts parāds gada beigās varēs sasniegt pēc nomināla 7 500 000 000 latu. Finanšu ministrs 2010.gadā varēs valsts vārdā sniegt galvojumus 100 646 000 latu apmērā.
Tiks noteikts maksimāli pieļaujamais budžeta izdevumu apjoms aizņēmēju atbalstam valsts galvoto aizņēmumu saistību izpildes nodrošināšanai 2010.gadā 4 041 511 latu apmērā. Valdības rīcības pieļaujamās robežas, lai segtu uz valsts budžetu attiecināmās valsts vārdā sniegto galvojumu parāda saistības 2010.gadā, ir novērtētas 227 611 144 latu apmērā, tai skaitā 226 321 513 latu par sniegtajiem valsts galvojumiem par AS “Parex banka” saistībām.
Plānots noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 50 000 000 latu apmērā Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai.
Izglītības un zinātnes ministrijai finansējums studējošo un studiju kredītu dzēšanai būs 1 396 174 latu apmērā.
Saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu ieņēmumu īpatsvars gada sociālās apdrošināšanas pakalpojumu finansējuma summā ir šāds: valsts pensiju speciālajā budžetā – 66,23%, invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā – 21,77%, nodarbinātības speciālajā budžetā – 11,11%, darba negadījumu speciālajā budžetā – 0,89%.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem būs šāds: pašvaldību budžetiem – 80% apmērā, valsts budžetam – 20% apmērā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja mēneša neapliekamais minimums būt 25 lati, iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu – 25 lati mēnesī. Daudzbērnu ģimenei nodokļa papildu atvieglojums būs desmit lati.
Prognozētie pašvaldību iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi ir 624 302 108 latu apmērā.
Lai nodrošinātu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likuma izpildi, kultūras ministram tiks atļauts pārskaitīt “Gaismas pils” projekta 2010.gada finansējuma atlikumu Kultūras ministrijas apakšprogrammā “Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošana” uz Kultūras ministrijas projekta īstenošanai atvērto uzkrājošo norēķinu kontu Valsts kasē.
Likuma “Par valsts budžetu 2010.gadam” sagatavošanā izmantota IKP prognoze 11 891 500 000 latu apmērā.
Tiks noteikts, ka vispārējā valdības budžeta deficīta mērķa prognoze atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai 2011.gadā ir 6% no IKP un 2012.gadā ir mazāk nekā 3% procenti no IKP.
