Šodien Dailes teātrī notikušajā Tautas partijas (TP) 12.kongresā par partijas priekšsēdētāju tika ievēlēts Andris Šķēle, kurš bija vienīgais kandidāts uz šo amatu.
No 1675 TP biedriem uz kongresu bija izvirzīti 703 delegāti, bet ieradušies bija 649.
Aizklātai balsošanai par partijas priekšsēdētāju bija iesniegtas 636 vēlēšanu zīmes, par Šķēli nobalsoja 629, pret – septiņi delegāti.
Pēc balsošanas rezultātu paziņošanas līdzšinējam TP priekšsēdētājam Marekam Segliņam un Šķēlem tika pasniegtas oranžas rozes.
Uzrunājot kongresa delegātus, Šķēle uzsvēra, ka ir pieņēmis “smago atbildības mandātu”. Vienlaikus Šķēle apsolīja, ka neviens no TP biedriem saistībā ar viņa ievēlēšanu “nevienu dienu nejutīsies atvieglots”.
Tādējādi Šķēle reaģēja arī uz Segliņa uzrunā pausto, ka līdz ar Šķēles atgriešanos TP vadītāja amatā gan viņš, gan lielākā daļa TP frakcijas biedru jūtas atviegloti.
Pēc Šķēles ierosinājuma kongresa delegāti nodziedāja dziesmu “Nevis slinkojot un pūstot”, kura parasti svarīgos brīžos tiekot dziedāta Šķēles dzimtā.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Šķēle dzimis 1958.gada 16.janvārī Apē, ir triju bērnu tēvs, viņa dzīvesbiedre kopš 2004.gada augusta ir bijusī Saeimas deputāte Kristiāna Lībane.
Šķēle 1976.gadā ir beidzis Jelgavas 1.vidusskolu, 1981.gadā – Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mehanizācijas fakultāti, ir zinātņu kandidāts.
1995.gada decembrī Saeima apstiprināja Šķēles sastādīto Ministru kabinetu. 1997.gada janvārī Ministru prezidents Šķēle paziņoja par savu demisiju, jo “politiskā elite un Valsts prezidents ir izteikuši nepārprotamas šaubas par valdības veidošanas morālajiem principiem”.
1997.gada janvārī Valsts prezidents Guntis Ulmanis aicināja Šķēli vēlreiz veidot Ministru kabinetu, un 1997.gada februārī Saeima izteica uzticību Šķēles sastādītajam Ministru kabinetam.
1997.jūlijā Šķēle Valsts prezidentam iesniedza demisijas rakstu.
1997.gada 18.decembrī ekspremjers Andris Šķēle nāca klajā ar paziņojumu par nepieciešamību izveidot jaunu partiju, kas nodrošinātu rīcībspējīgu valsts varu. TP solīja būt pragmatisks, konservatīvs, nacionāls un tradicionālās vērtībās balstīts politiskais spēks.
1998.gada 20.aprīlī Latvijas sabiedrība tika iepazīstināta ar TP manifestu “Mēs mīlam šo valsti”, ko bija parakstījuši 206 sabiedrībā pazīstami cilvēki, dažādu profesiju pārstāvji. 1998.gada maijā TP dibināšanas kongresā uz četriem gadiem Šķēle tika ievēlēts par TP priekšsēdētāju.
1998.gada oktobrī Šķēle tika ievēlēts 7.Saeimā.
1999.gada jūlijā Saeima izteica uzticību jau trešajai Šķēles veidotajai valdībai, kurā bija TP, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” (TB/LNNK) un “Latvijas ceļa” (LC) pārstāvji. 2000.aprīlī Šķēle Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai iesniedza demisijas rakstu, jo Šķēles valdību vairs neatbalstīja TB/LNNK un LC.
Šķēle 2002.gada oktobrī tika ievēlēts 8.Saeimā, bet 2003.gada janvārī nolika savu deputāta mandātu un darbojās privātajā biznesā.
2002.gada novembrī TP kongresā Šķēle atteicās atkārtoti kandidēt uz partijas priekšsēdētāja un valdes locekļa amatu.
