Ar dažām simboliskām instalācijām un mākslas darbiem protestu pret pašreizējo ekonomisko situāciju un demokrātijas trūkumu, pirmdien Tirgoņu ielā pauda mākslinieks F. M. Grantēns un viņa domubiedri. Ekspresizstāde “…roku rokā…” deva zīmīgas norādes uz to, kur var novest vienas sabiedrības daļas tiekšanās pēc viena, stingra un taisnīga valdnieka. Ne velti tā sarīkota PSRS diktatora J.V. Staļina 130. dzimšanas dienā – pēc jaunā stila kalendāra. Vienlaikus tā bija atgādinājums, ka partija “Taisnā līnija” vēl aizvien darbojas. Tās jaunākais veidojums ir uzņēmums “Visvaris”, kurā pēc īpaša pasūtījuma gatavos ekskluzīvas intīmpreces. “Masām ir vajadzīgs terors! Nekāda attīstība nav iespējama, kamēr nav notikusi banku nacionalizācija un kredītlīdzekļu centralizācija,” deklarēja mākslinieku atbalstītājs, kurš savu vārdu nevēlējās redzēt nodrukātu. Izklāstījis vēl vairākas tēzes par to, ka kapitālismam nav nākotnes un pašreizējā krīze liecina par jaunas ekonomiskās formācijas veidošanos, runātājs atzina, ka īstenībā sabiedrībai nav vajadzīgs viens vadonis, bet gan jauna, proletāriska partija. Mākslinieks Dainis Ozoliņš prātoja, ka Latvijā nedarbojas teorija par to, ka krīze stimulē jaunu ideju un produktu rašanos: “Redzam taču, ka Starptautiskā Valūtas fonda darbība to nevis veicina, bet bremzē. Protams, negribam domāt par staļinisma atgriešanas, bet varam gan atgādināt, ka bez Staļina šodienas lembergiem un šķēlēm nebūtu, ko privatizēt, bet Latvijā attīstības līmenis varētu tāds, kā, piemēram, Dānijā.” Garāmgājēju uzmanību gan mākslinieku izdarības saistīja tikai uz mirklīti. Krieviski runājoša kundze, veikli devās prom, tikko ieraudzīja Staļina fotogrāfiju, bet autostāvvietas sargs tikai nopurpināja; “Nesaprotu šito mākslu!”.
