Ministru kabinets šodien atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādāto elektronisko identifikācijas karšu koncepciju, kura paredz ieviest jaunu personu apliecinošu dokumentu – elektronisko identifikācijas karti (eID).
“Elektroniskās identifikācijas kartes nodrošinās ne tikai iedzīvotāju identifikāciju, dodoties uz ārvalstīm vai klātienē saņemot valsts un pašvaldību pakalpojumus, bet arī autentifikāciju elektroniskajā vidē. Šī jauno karšu funkcija kļūs arvien nozīmīgāka, attīstot e-pārvaldi un lielu daļu valsts un pašvaldību pakalpojumu nodrošinot elektroniskajā vidē,” norāda reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP).
RAPLM izstrādātā koncepcija paredz ieviest identifikācijas kartes, kuras atbilstu Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas standartiem. Vienlaikus eID karti varēs izmantot elektroniskajā vidē, lai saņemtu elektroniskos pakalpojumus un lietotu elektronisko parakstu saskarsmē ar valsts un pašvaldību institūcijām. Tāpat eID karte kalpos par personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu Eiropas Savienības teritorijā.
Koncepcija paredz, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) būs jāizsniedz eID ar iekļautiem līdzekļiem autentifikācijas un e-paraksta lietošanai. Savukārt uzticama sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja funkcijas veiks konkursa kārtībā izvēlēts pakalpojuma sniedzējs.
Konkursa kārtībā tiktu izvēlēts tāds uzticama sertifikācijas pakalpojuma sniedzējs, kas piedāvā iedzīvotājiem zemāko maksu par sertifikācijas pakalpojumiem, norāda RAPLM.
Paredzēts, ka privātais partneris nodrošinās nepersonalizēto karšu izgatavošanu, sertifikātu ģenerēšanu, konfigurāciju, atsaukšanas sarakstu uzturēšanu, kā arī veiks ar eID ieviešanu saistīto pakalpojumu attīstību, popularizēšanu, integrāciju un uzturēšanu, kā arī uzturēs lietotāju atbalsta centru. Privātajam partnerim būs jānodrošina laika zīmogošanas serviss, tostarp eID karšu turētājam piecu gadu periodā nodrošinot līdz 120 laika zīmogu uzlikšanu.
Paredzēts, ka elektroniskā paraksta sertifikāta pārbaudes serviss tiek nodrošināts bez maksas, bet autentifikācijas sertifikāta pārbaudes serviss tiek nodrošināts bez maksas valsts un pašvaldību pakalpojumu saņemšanai.
Plānots, ka, ieviešot koncepcijas variantu, kurā PLMP nodrošinās eID karšu izsniegšanu, tiks nodrošināts lielāks e-paraksta un autentifikācijas lietotāju skaits, tādējādi sekmējot e-pakalpojumu attīstību.
RAPLM piedāvātais risinājums paredz, ka eID karšu koncepcija tiktu īstenota 2010.gadā no Eiropas Savienības līdzfinansētas programmas “Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība” līdzekļiem.
Kā liecina starptautiskā pieredze, identifikācijas kartes lielā pasaules daļā tiek lietotas kā personu apliecinošs dokuments, kas lietojams iekšzemē un saskaņā ar starpvalstu līgumiem kā ceļošanas dokuments, ja starp valstīm nav vīzu režīms. Valstis, kas patlaban strādā pie jauniem eID projektiem, īpaši lielu uzmanību pievērš tādām aktualitātēm, kā, piemēram, iedzīvotāju aktivitāte e-vidē, strādājot ar interneta bankām, iepērkoties interneta veikalos, apmainoties ar informāciju, un aktuālāks kļūs jautājums par personas identitātes pārbaudi un aizsardzību elektroniskajā vidē, norāda RAPLM.
Līdz šim eID kartes jau ir ieviesušas Igaunija, Lietuva, Somija, Zviedrija, Beļģija, Nīderlande, Itālija un Spānija, liecina RAPLM apkopotā informācija.
Koncepcija piedāvā daļu no ieņēmumiem, kas tiks iegūti par pakalpojumu sniegšanu komersantiem, piemēram, banku autentifikācija vai citiem papildu pakalpojumiem, novirzīt e-paraksta infrastruktūras uzturēšanai.
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) jau paudusi atbalstu RAPLM izstrādātajai koncepcijai par jauna personu apliecinoša dokumenta ieviešanu, kā arī akcentējusi, ka identifikācijas kartē iekļautā papildu funkcionalitāte – personas autentifikācija un droša elektroniskā paraksta radīšana – ir viens no visbūtiskākajiem jautājumiem efektīvas un resursus ekonomējošas pārvaldes, tostarp e-pārvaldes, ieviešanai Latvijā.
“Tieši šajā laikā, kad resursu, procesu un izmaksu ekonomija ir izvirzīta kā valsts galvenā prioritāte ekonomiskās krīzes pārvarēšanai, ir nepieciešams nekavējošs darbs pie koncepcijas projektā izvirzītās eID funkcionalitātes turpmākas izstrādes un ieviešanas,” uzsver LIKTA pārstāvji.
LIKTA tāpat atzina, ka eID kartes nodrošinās daudz plašāku un inovācijām bagātāku eID sniegto iespēju izmantošanu, kā arī to izplatību komercsektorā un turpmāko attīstību. “Personas autentifikācija, saņemot elektroniskos pakalpojumus, vai droša elektroniskā paraksta radīto iespēju uzturēšana nav raksturīga tiešajām valsts pārvaldes funkcijām un tās iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem. It īpaši laikā, kad nav pietiekošu resursu valstiski svarīgu funkciju nodrošināšanai, nav lietderīgi uzņemties jaunu, valstij neraksturīgu pakalpojumu sniegšanu,” pauda LIKTA.
