Latviešu draudzes mācītājs Īrijā kopš 2007. gada decembra ir Uģis Brūklene. Viņš ieradies Latvijā, kur pavadīs pāris nedēļu. Pirmdien viņš viesojās arī Liepājā un Priekulē. Latviešu draudzes lietvedei tante ir Priekules draudzes lietvede, smaidīdams zina teikt U. Brūklene, bet Īrijā ir latvieši no visām Latvijas malām.
Īrijā dievkalpojums pulcē visas kristīgās konfesijas, lai arī sakramenti atšķiras. Regulāra kalpošana notiek 15 vietās. Vieglāk esot sarunāt telpas ar katoļiem, sevišķi klostera baznīcām, kas esot atvērtas sadarbībai un neuztver latviešu draudzi kā konkurentus. Kalpot Īrijā no Latvijas ierodas arī katoļu mācītājs Andris Solims.
U. Brūklene ir skarbs: “Misijas vide izaicina. Ja nebūs rosības, nebūs nekā. Te, Latvijā, mēs uz veciem taukiem dzīvojam.” Taču ilgstoši tādā režīmā strādāt nevarot, turklāt nepieciešams otrs cilvēks blakus, evaņģēlists. Ne velti Jēzus mācekļus sūtīja pa divi. Amata brāļi U. Brūklenem norādīja, ka viņa sieva taču ir evaņģēliste. “Bet man vajag arī sievu kā sievu – to drošību pašam, ko sniedz ģimene.”
Tāpat kā Latvijā ir stereotipi par Īriju, Īrijā ir stereotipi par Latviju – tur dzīvojot, latviešiem galvenā informācija par notiekošo valstī nereti ir izkropļota, veidojas no portāla “Delfi” rakstiem un komentāriem. “Brīžiem gribas pārjautāt, vai mēs runājam par vienu un to pašu valsti,” teic U. Brūklene.
Runājot par ticības dzīvi, mācītājs lieto salīdzinājumu ar sniegu pavasarī – tas izskatās drošs, stabils, bet ir izčākstējis un pie mazākās slodzes sabirzt. Līdzīgi varot būt ar cilvēkiem, kuri liekas gana spēcīgi, bet patiesībā tā nav. Regulāri dievkalpojumi esot pamats, lai nostiprinātos kristīgā stāja, Īrijā palīgā nākot arī internets. “Latvijā man prātā neienāktu Bībeles stundas rīkot internetā,” viņš atzīstas. Draudzes mājaslapā esot pieejami audiosprediķi, ar konferences zvanu “skaipā” tiek pārrunāti Bībeles jautājumi. Iesvētes mācība arī notiekot ar interneta starpniecību, ja cilvēks atrodas tālu, nav iespējams apmeklēt nodarbības klātienē. Pirms nedēļas draudzes mājaslapu sākts reklamēt portālā “Draugiem.lv”, un pa šo laiku bijuši jau 700 apmeklējumu.
Mācītājs ir publiskojis savu mobilā tālruņa numuru un to pamato vienkārši – labāk, lai cilvēkam ir, kam piezvanīt, nekā viņš paliek uz ielas. Pēdējā laikā biežāk zvanot cilvēki, kuri tā arī teic, ka palikuši uz ielas, bez naudas un nezina, ko darīt. Aizņēmušies naudu, lai nokļūtu Īrijā, te aizņēmušies naudu, lai iekārtotos, bet pēc mēneša izrādās bez darba, bet ar komunālo maksājumu parādiem. Iespējams, ir kāda noruna starp “darbā iekārtotājiem” un uzņēmējiem – vieni pilda solījumu un iekārto darbā, bet jau pēc divām nedēļām, mēneša cilvēks tiek atlaists. Austrumeiropieši iemācījuši melot un krāpties arī īrus.
“Internets ir pieejams visur – vislabāk ir iet Īrijas bezdarbnieku mājaslapā Latvijā, pašam atrast konkrētu piedāvājumu. Ja ir laba vakance, uz to arī rauties. Firmas barojas no cilvēku panikas, bezizejas situācijas, kad rauj pirmo, kas pagadās, cerībā uz vietas kaut ko atrast labāku. Bet dzīve tur ir dārga,” brīdina U. Brūklene. Ja sola 2000 eiro algu, faktiski tā ir ļoti maza. Salīdzināšanai viņš min, ka izdzīvošanas pabalsts ģimenei ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem ir 560 eiro nedēļā, un tā tiešām tad esot tikai izdzīvošana. Jārēķinās, ka gultasvietas īre komunālā dzīvoklī – ap 300 eiro, ja gribi atsevišķi, visas mājas īre – 1500 eiro.
U. Brūklene kalpos Īrijā vēl šogad, līgums ir beidzies. Viņam tiek meklēts aizstājējs, un draudze jau tagad ir aicināta lūgt par viņa aizvietotāju, par misiju Īrijā. Ir izstrādāta darbības stratēģija līdz 2014. gadam, un U. Brūklene norāda, ka viņa uzdevums bija iekustināt un “parādīt, ka ir draudze”. Pēctecim jābūt labākam administratoram nekā viņš, jāveido mazās grupas, “šūnu tīkls”.
Plašāku U. Brūklenes darbības izklāstu, viņa viedokli par aizbraucējiem no Latvijas un to, kā klājas latviešiem Īrijā, lasiet šodienas, 13. janvāra, “Kursas Laikā”!
