No 2010. gada 1. janvāra ir stājies spēkā “Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums”, kas nosaka, ka turpmāk dzīvojamās mājas varēs pārvaldīt tikai personas ar atbilstošu izglītību, kuras tiks reģistrētas Pārvaldnieku reģistrā. Tāpat likumā uzskaitītas dzīvojamās mājas pārvaldīšanā ietvertās darbības, arī – obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības, kuru mērķis nodrošināt efektīvu un drošu dzīvojamo māju pārvaldīšanu.
Likums nosaka arī dzīvojamo māju pārvaldīšanas principus, dzīvojamo māju pārvaldīšanas procesā iesaistīto personu savstarpējās attiecības, tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī valsts un pašvaldības kompetenci šajā jomā.
Likums attiecas uz visu dzīvojamo māju pārvaldīšanu neatkarīgi no tā, kas ir dzīvojamās mājas īpašnieks. Katrai mājai ir jābūt pārvaldniekam. Ja tiks konstatēts, ka īpašnieks/-i neveic dzīvojamās mājas pārvaldīšanu vai nav uzdevis/-ši to veikt pārvaldniekam un tā rezultātā tiek apdraudēta cilvēku dzīvība, veselība, drošība, īpašums vai vide vai pārvaldīšana tiek veikta tā, ka tiek radīts apdraudējums, pašvaldība varēs iecelt norīkoto pārvaldnieku. Izmaksas par apdraudējuma likvidēšanu un atlīdzību būs jāsedz īpašniekam/-iem.
Līdz 2011. gada 30. jūnijam katrai mājai būs jāiekārto Mājas lieta, kurā tiks apkopota informācija par mājas īpašniekiem, iekļauti mājas pamatdokumenti, tehniskā dokumentācija, ar pārvaldīšanu saistītie dokumenti u.c.
Mājas lietas vešanas kārtību regulēs Ministru kabineta (MK) noteikumi. Tāpat MK noteikumi regulēs dzīvojamās mājas sanitāro apkopi, iekārtu un komunikāciju apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu, kā arī kārtību, kādā tiek plānotas un organizētas ar dzīvojamās mājas renovāciju un rekonstrukciju saistītās darbības.
MK līdz 2011. gada 1. janvārim jāizdod noteikumi par pārvaldnieku reģistra vešanas un aktualizēšanas kārtību. Pārvaldnieku reģistrs sāks darboties ar 2012. gada 1. janvāri.
Pārvaldnieki, kuri pārvaldīšanas līgumu ir noslēguši līdz š.g. 1. janvārim, var turpināt pildīt ar līgumu uzņemtās saistības līdz 2011. gada 31. decembrim. Līdz šim termiņam būs nepieciešams iegūt mājas pārvaldīšanai nepieciešamo izglītību. Šādas izglītības iegūšanu likums neprasa tiem pārvaldniekiem, kuri pārvalda mājas, kuras kopējā platība nepārsniedz 1500 m2 vai īpašnieks pats pārvalda sev piederošo dzīvojamo māju vai īpašnieku pilnvarojuši citi dzīvojamās mājas īpašnieki uz līguma pamata, vai māju pārvalda dzīvojamās mājas īpašnieku veidota dzīvojamās mājas pārvaldīšanas sabiedrība vai biedrība.
Jau no š. g. 1. janvāra, ja persona vēlas slēgt jaunu pārvaldīšanas līgumu, tai nepieciešama dzīvojamās mājas pārvaldīšanai nepieciešamā izglītība un vismaz trešās profesionālās kvalifikācijas līmeņa apliecinošs dokuments.
Līdz 2011. gada 31. decembrim būs jāpārskata pārvaldīšanas līgumi, lai tie būtu atbilstoši jaunā likuma noteikumiem, tipveida līguma formu izstrādās Ekonomikas ministrija.
