Nu jau bijušais Liepājas simfoniskā orķestra (LSO) mākslinieciskais vadītājs Imants Resnis ir sniedzis atbildes uz dažiem jautājumiem saistībā ar vadības maiņu LSO, taču piekrīt to publicēšanai tieši “jautājumu-atbilžu” veidā, nevis veidojot ziņu. Respektējot I. Rešņa vēlmi, viņa atbildes tieši tādā veidā arī nododam lasītājiem. Jaunās vadības pārdomas un vīzijas par LSO darbu lasiet saistītajā ziņā “Krīzes simptomi orķestrī bijuši jūtami jau sen”.
Kad un kā uzzinājāt, ka vairs nebūsiet LSO mākslinieciskais vadītājs?
Pirmoreiz decembra vidū no baumām Rīgā; tā kā uzskatīju to par absurdu, “neņēmu” nopietni.
Vai pārrunājāt šo situāciju ar savu audzēkni Atvaru Lakstīgalu? Kā veidosies Jūsu abu sadarbība turpmāk?
Jā; kā profesoram ar audzēkni – tāpat kā iepriekš.
Vai uzskatāt, ka iecerētais kolektīva vadības modelis būs dzīvotspējīgs?
Ar šādu vadību – noteikti nē.
Vai un kādā formā esat gatavs turpmāk sadarboties arī ar LSO?
Laiks rādīs.
Vai uzskatāt, ka Jūsu vadības stils bija autoritārs? Vai saucāt kabinetā nepaklausīgos mūziķus pa vienam un centāties viņus “pāraudzināt”?
Nē – cik to pieļauj darba specifika; otrā daļa man šķiet muļķīga (piedodiet), tomēr atbildēšu:
a) orķestī nav nepaklausīgu mūziķu – ir tikai tādi, kas vai nu tiek, vai netiek galā ar uzdevumu (savu partiju)
b) ja ar nepaklausību domāti disciplīnas pārkāpumi – tad tā ir orķestra direktora kompetence;
c) jebkuram vadītājam jārunā ar kolektīva locekļiem arī individuāli.
Vai uzskatāt, ka no Kultūras ministrijas un ministra I. Dāldera puses notiek apzināta vēršanās pret LSO vai Jums, lai novājinātu kolektīvu?
Jā!!!
