Katru gadu janvārī Uldis Butāns dodas pie “Liepājas mežsarga”, lai sarunātu, kurus kokus drīkst zāģēt malkai. Tā sanākot lētāk un labāk nekā pirkt gatavu malku. Komunālās pārvaldes mežu meistars Aigars Gāliņš teic, ka šogad šo iespēju sākuši izmantot daudzi.
“Es jau domāju – vai tad neviens nepainteresēsies, kas te kokus zāģē,” plati smaidīdams U. Butāns sveicinās ar “Rekurzemi”, kam tiešām interesē, kas sestdienā zāģē nokaltušo ozolu pie bijušajiem nocietinājumiem Grīzupes ielā. Malka ir sausa un laba, U. Butānam darbā palīdz viņa dēli Mārcis un Renārs.
U. Butāns stāsta, ka pats noskata nokaltušos kokus, tad dodas pie mežu meistara uz Komunālo pārvaldi un kopā ar A. Gāliņu, kurš veic īpašas atzīmes uz stumbriem, vienojas, ko drīkstēs zāģēt. “Sarēķina kubikmetrus, izraksta pavadzīmes, es samaksāju, un noteiktā laikā jāpadara. Mežam labi, man arī lētāk, turklāt labi. Vietējās centrālapkures katlam ozols ir ideāli,” stāsta U. Butāns. Malku gādājot tikai savām vajadzībām.
Otrā pasaules kara kauju vietās zaudējumi arī malkas gādātājiem – kokā palikusi šķemba piektdien pārrāvusi zāģa ķēdi, dabūjis meklēt jaunu.
“Šogad sākuši daudz tā darīt. Purvainās vietas ir sasalušas, var tikt klāt kritušajiem, bet krituši ir daudz. Tie, kas blakus dzīvo, redz un nāk prasīt malkai. Mēs dodam arī – sakoptāks un skats smukāks. Tur nemaz ar lielo tehniku nereti klāt netiek,” stāsta A. Gāliņš. Iedzīvotāji savām vajadzībām var dabūt līdz 10 kubikmetriem koksnes, izņemot ciršanas apliecinājumu, samaksājot divus latus valsts nodevu un 80 santīmu par kubikmetru. Tas attiecas uz pilsētas mežu teritorijām, ne kritušajiem vai kaltušajiem kokiem parkos, alejās u.c. teritorijās, kas piekritīgas Vides pārvaldei.
Pilsētas mežos izsoles kārtībā var tikt arī pie kopšanas cirtēm, bet tie jau esot citi mērogi – nepieciešama nopietna mežizstrādes un izvedējtehnika.
