Pēdējās nedēļas laikā atmosfēras spiediens Liepājas apkārtnē bija sasniedzis jau 782 mm Hg, bet trešdien sākās straujš kritiens, kas var saasināt veselības problēmas vai garastāvokļa svārstības. Šorīt atmosfēras spiediens vairs tikai 738 mm Hg.
“Ļoti augsts spiediens nu jau turas ilgāku laiku. Sen tā nav bijis,” trešdienas rītā vēl apstiprināja Rasma Progulbicka, kura savulaik strādājusi Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras Rucavas novērojumu stacijā. Laika apstākļu pārmaiņām viņa seko līdzi joprojām, lai arī pensijā. Ilgstoši augsts spiediens nav tik bīstams, kā straujas tā svārstības.
“Izņemot fiksētu maksimālo un minimālo gaisa spiedienu, ilglaicīgu pētījumu nav. Šajās dienās rekordam vēl netuvojamies tiktāl, lai vajadzētu par to brīdināt, taču uzmanību pievēršam,” atzīmēja aģentūras Gaisa un klimata daļas vecākā speciāliste Marta Smite. Par normālu spiedienu tiek uzskatīts 760 mm Hg jūras līmenī. Kopš 14. janvāra, kad laika apstākļus Latvijā nosaka anticiklons, spiediens nemitīgi kāpa līdz pat 785 mm Hg. Taču trešdienas pievakarē Liepājā spiediens jau bija nokritis līdz 740, ceturtdienas rītā – 738.
“Tas skar ne tikai sirds slimniekus, kā parasti iedomājas, bet arī lielu daļu gados vecākus cilvēkus vai ar hroniskām saslimšanām. Tomēr nevajadzētu sabiezināt krāsas – ir emocionāli labili cilvēki, kas, izdzirduši prognozi, attiecīgi sevi noskaņo,” stāsta Liepājas reģionālās slimnīcas Kardioloģijas nodaļas virsmāsa Mairita Pildava. Šajās dienās vienkārši jābūt uzmanīgākam pret savu veselību, pašsajūtu, rūpīgāk jāseko ārsta norādījumiem, sevišķi, ja regulāri jādzer medikamenti. Spiediena svārstības var “paraut līdzi” garastāvokli, emocionālo nestabilitāti šajās dienās veicina arī tas, ka sestdien iestājas pilnmēness.
Kā ziņo Meteo.lv, visaugstākais atmosfēras spiediens pēdējās desmitgadēs novērots Daugavpilī 1997. gada 16. decembrī, kad tas sasniedza 792 mm Hg jūras līmenī. Viszemākais – 719 mm Hg jūras līmenī – tika konstatēts 2008. gada 23. novembrī Alūksnē.
