Es varu apgalvot, ka kaujas ķīmisko ieroču Liepājā nebija, tā Latvijas televīzijā ceturtdien sacīja bijušais NBS komandieris un kādreizējais aizsardzības ministru padomnieks Gaidis Andrejs Zeibots. Apgalvojums, ka tie ir ķīmiskie ieroči, ir pilnīgi izslēgts, viņš sacīja. Pēc viņa teiktā, Liepājā vienīgi bijušas vielas, ko pielietot pēc atomuzbrukuma vai tādām avārijām kā notika Černobiļas AES, bet tie esot mazgāšanas līdzekļi.
A.Zeibots apšaubīja, ka krievu armija būtu izgāzusi Baltijas jūrā ķīmiskos ieročus, arī tādēļ, ka Zviedrijas krasta apsardze rūpīgi novēro jūru un, “ja kaut kas būtu noticis, kāpēc zviedri klusējuši desmit gadu”.
Arī vides eksperte Evija Šmite televīzijai norādīja, ka līdzšinējie pētījumi par Baltijas jūru nav uzrādījuši, ka būtu piesārņots ūdens vai atrastas kādas vielas ūdens organismos, kas liecinātu par ķīmiskajiem ieročiem.
“Mums šobrīd nav pamata apgalvot, ka tā ir bijis. Tādus faktus neesam atraduši,” strikts bija arī Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts. Taču viņš LTV Panorāmai stāstīja, ka Krievija savus karavīrus no Latvijas savulaik izveda haotiski, un Latvija tolaik neko daudz nezināja, kas Padomju armijai bija, kontrolēt varēja tikai lielās kravas.
Jau vēstījām, ka Zviedrijas Televīzija (SVT) demonstrējusi materiālu par to, ka Krievijas armija tiek turēta aizdomās, ka tā deviņdesmito gadu sākumā Baltijas jūrā, Gotlandes piekrastē, izgāzusi no Liepājas atvestus ķīmiskos ieročus un kodolatkritumus. Zviedrijas valdība tikusi informēta par šo incidentu jau pirms 10 gadiem, bet nekādus soļus neesot spērusi.
Kā tika skaidrots televīzijas reportāžā, Militārās drošības dienesta MUST rīcībā ir trīs slepeni dokumenti ar informāciju par šiem atgadījumiem. Pastāv aizdomas, ka no Krievijas armijas kuģiem bīstamās kravas jūrā izgāztas vairākkārt laikposmā no 1991. līdz 1994.gadam, teikts slepenajos ziņojumos, kas datēti ar 1999.gada novembri un decembri, kā arī 2000.gada jūniju. Ķīmiskie ieroči un radioaktīvie materiāli uz Zviedrijas piekrasti atvesti no Liepājas Karostas flotes bāzes.
Zviedrijas aizsardzības spēku amatpersonas par iespējamo bīstamo kravu izgāšanu informējušas valdību drošības jautājumiem veltītā sanāksmē, kurā piedalījušies izlūkošanas un muitas dienestu, kā arī ieroču neizplatīšanas un eksporta uzraudzības aģentūras pārstāvji, tomēr nekāda reakcija nav sekojusi.
Ne Aizsardzības un Ārlietu ministrijās, ne premjerministra birojā amatpersonas nespēja atcerēties, ka būtu saņemti ziņojumi par bīstamo kravu izgāšanu. Atbilstoši televīzijas informācijas avota liecībai, viens no prominentākajiem Zviedrijas izlūkiem Bertils Lundīns informāciju Ārlietu ministrijai nodevis neoficiālā kārtā.
Svens Ūlofs Petešons tolaik bija ārlietu ministres Annas Lindas politiskais padomnieks. Televīzija viņam vaicāja, kas Lindai tika pateikts. “Ka krievi Baltijas jūrā modernajos laikos izgāzuši munīciju un ķīmiskos ieročus,” viņš atbildēja. Ministre kļuvusi “ļoti dusmīga” un gribējusi, lai lieta tiktu izmeklēta. Tomēr Aizsardzības ministrija viņai norādījusi, ka pārmeklēt plašus Baltijas jūras apgabalus būtu pārāk dārgi, nezinot precīzu bīstamās kravas atrašanās vietu. Krievijas Stokholmas vēstniecības preses atašejs Anatolijs Kargapolovs sakarā ar šo lietu nevēlējās sniegt komentārus, līdz jautājums nebūs rūpīgi izmeklēts Maskavā.
