Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas filiālē atzīmēts īpašs notikums – pirmo reizi diplomus saņēmuši kvalificēti būvdarbu vadītāji.
Pēc divarpus studiju gadiem dienas nodaļā seši puiši – nīcenieks, vecpilnieks un četri liepājnieki – saņēma dokumentu, kas apliecina viņu profesionālās zināšanas. Absolventi ieguvuši pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību profesionālo studiju programmā “Būvdarbu vadīšana”.
Apgūtās zināšanas un prasmes ļaus jaunajiem speciālistiem profesionāli vadīt būvniecības procesu, lai “iznāktu tieši tas, kam jāiznāk,” ar labvēlīgu smaidu paskaidro Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Liepājas filiāles direktors Voldemārs Kārkliņš.
Līdz šim, lai apgūtu būvdarbu vadīšanu, jauniešiem bija jādodas uz galvaspilsētu. Taču nu jau trešo gadu šāda iespēja radīta arī kurzemniekiem, un viņi labprāt izmanto iespēju studēt tuvāk mājām, stāsta mācībspēki. Ne viens vien absolvents apgalvo – nav zināms, kā būtu, ja vajadzētu doties studēt uz Rīgu. Diez vai maciņš to ļautu, arī specialitāte varbūt tad tiktu izvēlēta cita.
Studiju sākums gan nav bijis vienkāršs – no 22 jauniešiem, kuri uzņemti, pirmo izlaidumu svinēja vien seši paši izturīgākie. Pēc dažiem mēnešiem gaidāms vakara nodaļas studentu izlaidums šajā pašā specialitātē, tad pievienosies arī tie, kam, studējot dienas nodaļā, vēl palikušas nelielas “astītes”. “Jauno ceļu nav tik viegli iet,” pārliecinājies direktors V. Kārkliņš.
Ja māk ar docētājiem un kursabiedriem sadzīvot, tad nav tik traki, var tikt līdz galam, smaida vecpilnieks Mārtiņš Zauls. Par profesiju viņu ieinteresējis tēvs, abi kopā darbojušies ar būvniecības lietām. Pēc Grobiņas ģimnāzijas absolvēšanas pirmo gadu Liepājā radusies iespēja apgūt būvdarbu vadītāja specialitāti, tāpēc arī to izmantojis. Pašlaik darbu atrast nav viegli, tāpēc Mārtiņš apsver iespēju studijas turpināt, bet zināšanas pagaidām liks lietā personīgām vajadzībām.
Liepājniekam Romānam Štrikmanim paveicies – viņš darbu jau atradis. Lai gan projektu vadītāja asistenta pienākumi nav gluži tas pats, kas studijām izvēlētā specialitāte, tomēr mācītais noder, jo darbības joma saistīta ar būvniecību.
Nīcenieks Māris Štāls gan vēl pie darbavietas nav ticis. Viņam ir vairāki rīcības varianti – varbūt doties uz ārzemēm, tur sapelnīt naudu studijām. Ja būtu iespēja studēt budžeta grupā, varētu mācības turpināt Rīgā. Viņu gan uztrauc, ka nevarēs uzsākt studijas uzreiz otrajā kursā, bet būs jākļūst par pirmkursnieku līdzās ar vidusskolu beidzējiem. Direktors V. Kārkliņš gan mierina – tik traki nav. Turpinot studijas, otrreiz jau apgūtās lietas nebūs jāmācās.
Draugs Artūrs, kurš pašlaik vēl mācās Liepājas 8. vidusskolā, priecājas par Māra panākumiem, taču apskaust gan neapskaužot – pašam vēl visas iespējas labi mācīties un neatpalikt. Tagad viņš zinot, ka studēt nav tik viegli un jau skolā nedrīkst palaisties slinkumā, drauga sasniegtais viņu iedrošinājis.
Arī mācībspēki mudina absolventus pie sasniegtā neapstāties, bet turpināt izglītoties. Lai arī būvniecība nav tā joma, kur tirgus pašlaik izplešas, taču mirusi šī nozare nav un tai ir attīstības perspektīvas.
