Saeimas Juridiskā komisija šodien, izskatot grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, vienojās par divām stundām saīsināt vēlēšanu iecirkņu darba laiku, turpmāk balsošanas dienā tie strādās no plkst.7 līdz 20.
Kā deputātiem skaidroja Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars, vēlētāju skaits, kuri dodas balsot agri no rīta vai pirms vēlēšanu iecirkņu slēgšanas, nepārsniedz 3% no kopējā vēlētāju skaita. Vēlēšanu iecirkņu darba laika saīsināšana, pēc Cimdara teiktā, ļaus ietaupīt apmēram 60 000 latu. Vēlēšanu iecirkņu darbinieki un novērotāji būs mazāk noguruši, ātrāk tiks saskaitītas nodotās balsis, un jau ap pusnakti, kad lielākā daļa iedzīvotāju dodas gulēt, būs nojaušams, kuras partijas ir pārvarējušas 5% barjeru.
Saeimas vēlēšanas arī turpmāk notiks oktobra pirmajā sestdienā, pret ko jau 2002.gadā iebilda Starptautiskā ebreju organizācija Antidefamācijas līga, kas aicināja pārcelt Saeimas vēlēšanas no sestdienas uz jebkuru nākamo svētdienu, lai tajās varētu piedalīties arī ticīgie ebreji, kas sestdienās ievēro sabata stingrās prasības.
Jūdaisms ticīgiem ebrejiem sestdienās ļauj nodarboties tikai ar lūgšanām un Toras studēšanu, bet aizliedz strādāt un piedalīties sabiedriskās dzīves pasākumos, tostarp vēlēšanās. Saskaņā ar jūdu reliģijas principiem sabats sākas piektdienas vakarā, kad saule riet, un beidzas sestdienas vakarā līdz ar pirmās zvaigznes parādīšanos.
Juridiskā komisija arī nolēma svītrot no likuma pirmajā lasījumā atbalstīto normu, kas paredzēja svītrot valsts kontrolieri un Valsts kontroles padomes vai revīzijas departamenta kolēģijas locekli no to amatpersonu saraksta, kam jāatstāj ieņemamais amats, reģistrējoties deputātu kandidātu sarakstā Saeimas vēlēšanām.
Juridiskā komisija noraidīja deputāta Kārļa Leiškalna (TP) priekšlikumu atļaut partijām Saeimas vēlēšanās iesniegt visos vēlēšanu apgabalos vienādu deputātu kandidātu sarakstu, kas, pēc Leiškalna teiktā, pilnīgāk atbilstu Satversmes 6.pantam, kas noteic, ka “Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās”. Patlaban spēkā esošā likuma norma paredz, ka deputāta kandidātu var pieteikt tikai vienā vēlēšanu apgabalā, un Saeimas Juridiskais birojs uzskata, ka likuma norma nav jāmaina, pirms tā nav pārbaudīta vēlēšanās.
Pārējos savus priekšlikumus deputāts Leiškalns atsauca.
Juridiskā komisija arī neatbalstīja “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu svītrot no likuma aizliegumu pieteikt par kandidātiem Saeimas vēlēšanās personas, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās PSKP (LKP), Latvijas PSR darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās.
