Lielo mūzikas balvu 2009, Latvijas valsts augstāko apbalvojumu mūzikā, par izcilu darbu ansamblī saņēmis Liepājas simfoniskā orķestra čellists Ēriks Kiršfelds. Latvijas Nacionālajā operā vakar, 2. martā, notika ceremonija, kurā tika noskaidroti pagājušā gada izcilākie sasniegumi mūzikā kopumā deviņās nominācijās.
Nominācijā par izcilu darbu ansamblī uz balvu pretendēja trīs mākslinieki – Ē. Kiršfelds, altists Arigo Štrāls un flautiste Dita Krenberga. Žūrijas balsu pārsvaru guva Ē. Kiršfelds. Čellists muzicē ne tikai Liepājas simfoniskajā orķestrī (LSO), viņš ir arī orķestra “Kremerata Baltica” mākslinieks, bieži uzstājas kameransamblī.
“Rekurzemei” izdevās sazināties ar laureātu telefoniski jau ceļā uz lidostu, jo kopā ar kolēģiem no orķestra “Kremerata Baltica” nākamajā rītā pēc Lielās mūzikas balvas saņemšanas viņš devies uz koncertu Vācijā. Liepājā Ē. Kiršfelds būs sastopams koncertos par godu pilsētas 385. dzimšanas dienai.
Vaicāts, vai ir gandarījums par saņemto atzinību, mūziķis nosmej – slikts būtu tas kareivis, kurš nesapņotu kļūt par ģenerāli. Taču par konkurenci mūziķu starpā runāt būtu nevietā – gan D. Krenbergu, gan A. Štrālu Lielās mūzikas balvas laureāts vērtē kā lieliskus kolēģus un kolosālus mūziķus. Paša darbā pēc balvas saņemšanas nekas īpaši nemainīšoties, pārliecināts čellists.
Par kolēģa sasniegumu priecīgi arī LSO mūziķi. Čelliste Inga Krasiļņikova pārliecināta, ka viņš tiešām šo atzinību ir pelnījis. “Ēriks ir ļoti labs kolēģis un fantastisks cilvēks, ļoti uzmanīgs, iejūtīgs. Kaut pats ir lielisks mūziķis, taču nekad neliek citiem justies, ka viņi būtu zemākas pakāpes mākslinieki. Kāds viņš ir dzīvē, tā arī izpaužas ansamblī.”
Ē. Kiršfelds stāsta, ka balvas pasniegšanas ceremonijā sajūta bijusi kā starp savējiem. Taču tad, kad vajadzējis kāpt uz skatuves un teikt Holivudas cienīgas frāzes, gan viss iedomātais sakāmais kaut kur pazudis. Balvai, kas pēc mūziķa vārdiem, ir smalks, sudrabots mākslas darbs, pastāvīgā atrašanās vieta pagaidām gan vēl nav noskatīta. Taču visticamāk tā “dzīvos” Liepājā.
Ceremonijā par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikā tika godināta pianiste un koncertmeistare Inta Villeruša.
Jau iepriekš bija zināms, ka par spožiem starptautiskiem sasniegumiem un Latvijas vārda daudzināšanu pasaulē Lielā Mūzikas balva tiks piešķirta izcilajam mecosoprānam Elīnai Garančai.
Nominācijā Gada debija balvu saņēma dziedātāja Gunta Davidčuka. Par Gada jaundarbu Lielā Mūzikas balva piešķirta Ilonai Breģei par Vijoļkoncertu. Skaņdarba pirmatskaņojums notika 2009. gada 17. janvārī Lielajā ģildē.
Vijolniece Baiba Skride par šī paša skaņdarba solo, kā arī darbu Albana Berga Vijoļkoncertā saņēma Lielo Mūzikas balvu par izcilu interpretāciju.
Nominācijā Gada koncerts balva tika piešķirta Pētera Vaska “Gadalaiku” atskaņojumam Vestarda Šimkus izpildījumā. Koncerts notika 2009. gada 23. septembrī Lielajā ģildē.
Balva par izcilu sniegumu tika pasniegta Latvijas Nacionālajam Simfoniskajam orķestrim un tā mākslinieciskajam vadītājam Karelam Markam Šišonam.
Par Gada labāko uzvedumu atzīts Artura Onegēra oratorijas “Žanna d’Arka uz sārta” uzvedums 28. augustā Rīgas Sv. Pētera baznīcā, mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais (rīkoja Valsts akadēmiskais koris “Latvija”).
Skatītāju simpātijas balvu, kas tika noskaidrota balsojumā portālā “Delfi”, saņēma vokālā grupa “Framest”.
