Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča skaidro, ka daudzas izmaiņas likumā veiktas, lai risinātu reālajā dzīvē radušās situācijas. Pēc arodbiedrību domām, tā ir spēle darba devēju vārtos.
Likuma grozījumi paredz, ka darba devējs drīkst uzteikt darba līgumu, ja darbinieks pārejošas darba nespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus no vietas. Ja darba nespēja atkārtojas ar pārtraukumiem, darba līgumu varēs uzteikt, ja darbinieks nestrādās vienu gadu triju gadu periodā.
Jaunā kārtība palīdzēs cīnīties ar negodprātīgiem darbiniekiem, kas ilgstoši atrodas “uz slimības lapas”, skaidro Saeimas Preses dienests.
Tieši tāpat vērā ņemtas darba devēju sūdzības par darbiniekiem, kuri pieprasa bezalgas atvaļinājumu un dodas peļņas nolūkā ārpus Latvijas. Turpmāk, ja bezalgas atvaļinājums būs garāks par četrām nedēļām gada laikā, to vairs neieskaitīs tajā laikā, kas dod tiesības uz apmaksātu atvaļinājumu.
Darba devējam vairs nebūs pienākuma saglabāt darba algu darbiniekam mācību atvaļinājuma laikā, kas paredzēts valsts pārbaudījuma kārtošanai vai diplomdarba izstrādāšanai – turpmāk tā būs brīva izvēle. Darba devēji tā plāno cīnīties pret gadījumiem, kad darbinieks neveiksmīgi kārto pārbaudījumus gadu no gada.
“Tas ir nepatīkams kompromiss, kas mūs neapmierina, bet tam ir gara priekšvēsture, četrus gadus diskutējām. Cīnījāmies, nepiekritām, bet beigās mēs palikām vieni pret visām institūcijām, ieskaitot Labklājības ministriju. Grozījumi viennozīmīgi ir darba devēja pusē,” grozījumus likumā komentē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns.
Sākotnēji darba devēji prasījuši tiesības atlaist darbinieku, ja viņš slimo trīs mēnešus. E. Baldzēns šādu periodu nosauca par nenormālu, iepriekš darbavieta bija jāsaglabā gadu.
Arodbiedrības protestējušas arī par izvēles tiesībām darba devējam apmaksāt mācību atvaļinājumu vai ne. “Izglītībai vajag atbalstu – tāpat kā donoru kustībai. Gribējām variantu – vienu studijas programmu līdz doktorantūrai. Lai nav tā, ka darbinieks vienreiz pastudē vēsturi, otrreiz ķīmiju, trešo reizi sportu, un darba devējs tikai maksā. Taču to, par ko vienojamies sadarbības padomes sēdē, Ministru kabinets atkal kā skolotājs ar sarkanu pārsvītro, izlabo, un aiziet cita redakcija. Tā ir nenormāla situācija un prakse,” uzskata E. Baldzēns. Normāli būtu, ja jautājums atgrieztos Trīspusējās sadarbības padomē un atkal tiktu meklēts kompromiss.
Krīzes apstākļos nepieņemami esot arī grozījumi par bezalgas atvaļinājumu – biežāk darbiniekus tajā palūdz doties, nevis viņi to izmanto peļņai ārzemēs.
Jaunā likuma redakcija noteic, ka darba līgums jāslēdz ne tikai rakstveidā, bet arīdzan pirms darba uzsākšanas. Bet par likumā noteiktajiem pārkāpumiem darba attiecības varēs uzteikt 12 mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, nevis sešu, kā tas šobrīd.
Darba likumā beidzot noteikts, kas jānorāda aprēķinā jeb “algas lapiņā”: izmaksāto darba samaksu, ieturētos nodokļus un veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas, kā arī nostrādātās stundas, tostarp virsstundas, nakts laikā un svētku dienās nostrādātās stundas.
Lai vieglāk varētu pārbaudīt sūdzības, kas saistītas ar cilvēku tirdzniecību, turpmāk darba sludinājumos jānorāda darba devējs vai persona, kas veic pretendentu novērtēšanu un atlasi. Likums stāsies spēkā, kad to izsludinās Valsts prezidents.
