Par Aizputes novada ģerboni deputāti vēlas apstiprināt līdzšinējo pilsētas simbolu. Valsts Heraldikas komisija atgādina, ka viens pret vienu esošos ģerboņus neapstiprina par novadu simboliem, būs jāveic kaut vai nelielas izmaiņas.
Aizputes novadā noslēdzies simbolikas izveides konkurss. Darbi augstvērtīgi, taču diezgan bezpersoniski – vērtējot konkursa rezultātus, atzīst domes Kultūras un tūrisma komitejas priekšsēdētājs Jānis Balodis.
Domes sēdē komiteja piedāvāja deputātiem izvēlei divus variantus, kurus varētu sūtīt uz Valsts Heraldikas komisiju apstiprināšanai. Izmantot Aizputes ģerboni bez izmaiņām un turpmāk to uzskatīt ne tikai par pilsētas, bet arī visa novada simbolu bija pirmais priekšlikums. Otrs variants nebija kardināli atšķirīgs – par pamatu varētu tikt izmantots jau esošais Aizputes ģerbonis, taču vēl pievienot katra pagasta simbolus, kurus atainotu uz sarkanā pils mūra fona.
Domes sēdē gandrīz katrs deputāts izteicās par šo jautājumu, viedokļi dalījās. Galu galā deputāti vienojās par kompromisu – apstiprināšanai Valsts Heraldikas komisijā iesniegt līdzšinējo Aizputes ģerboni bez izmaiņām, kas turpmāk varētu būt ne tikai pilsētas, bet arī visa novada simbols. Savukārt pagastos pašu pieņemtos simbolus, jo oficiāli tāds ir apstiprināts tikai Kazdangai, arī turpmāk varēs izmantot pēc saviem ieskatiem.
Valsts Heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece Ramona Umblija atgādina, ka novados “viens pret vienu nepaliks neviens no esošajiem ģerboņiem.” Kaut vai niansēs, tomēr izmaiņām jābūt, iespējas, kā to izdarīt, esot. To, kādi būs Aizputes novada simboli, Valsts Heraldikas komisijas locekļi vēl risinās ar novada pārstāvjiem sarunu ceļā. “Tas jāskatās kopumā no heraldikas, vēsturiskā un mākslinieciskā viedokļa,” uzsver R. Umblija.
Aizputes novada domes priekšsēdētājs Aivars Šilis pārliecināts, ka kompromisu izdosies panākt. Sadarbojoties ar Valsts Heraldikas komisiju un vietējiem māksliniekiem vēl var pieslīpēt detaļas un izveidot skaistus un idejiski ietilpīgus novada simbolus.
Plašāk lasiet 7. aprīlī laikrakstā “Kursas Laiks”.
