Sējas darbu nodrošināšanai valdība atsevišķām lauksaimnieku grupām piedāvā 26 miljonu latu kredītlīniju. Tās pieejamībai gan ir daudz šķēršļu.
“Ideja ir okei, bet rokas sasien šo līdzekļu pieejamība tikai caur vienu banku,” vērtē LPKS “Durbes grauds” valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča. Graudkopju kooperatīva saistības ar “Swedbank” pašlaik neļaujot vērsties vēl citā, taču S. Bēča pieļauj, ka jauno piedāvājumu varētu izmantot rudenī ražas iepirkšanai. Valdības piedāvātais un vēl nesaskaņotais kredīts varot nākt par vēlu, jo lauksaimnieki, arī “Durbes grauda” biedri, sekmīgai sējai jau sameklējuši citus risinājumus.
“Šajā brīdī man tas nav aktuāli, bet vispār šāda ideja nāk stipri par vēlu,” saka Otaņķu pagasta ZS “Gudriķi” saimnieks Guntis Silenieks. Par šo valdības ieceri esot arī maz informācijas. “Birokrātiskiem darbiem laika nav, jāiet sēt,” spriež G. Silenieks. Ja laika apstākļi ļaus, viņš sēju uzsākšot jau šonedēļ.
Nav pārtraukta un izstrādes stadijā ir lauksaimniekiem solītā kredītfonda izveide, apliecina A. Balode. Tam par pamatu iecerēts ņemt pieejamos, bet neapgūtos ES līdzekļus, un to varēs izmantot vairāku Lauku attīstības programmas pasākumu realizācijai.
Iespēja pretendēt uz apgrozāmo līdzekļu iegādei paredzētu aizdevumu noteikta primārajiem lauksaimniecības produktu ražotājiem, atzītiem kooperatīviem, kā arī augļu un dārzeņu ražotāju grupām.
Pretendentu loks ietver arī zemnieku saimniecības, precizē Zemkopības ministrijas (ZM) Lauku attīstības atbalsta departamenta valsts atbalsta plānošanas nodaļas vadītāja Andra Balode.
Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktore Baiba Melnace informē, ka finansējums iecerēts kā valsts budžeta aizdevums “Latvijas Hipotēku un zemes bankai”, kura savukārt to kredītu veidā izsniegs lauksaimniekiem.
Lēmums par aizdevuma piešķiršanu bankai būs jāpieņem trīs nedēļu laikā pēc iesnieguma saņemšanas, kas ietver iecerēto pasākumu un produktu aprakstu, plānoto naudas plūsmu un informāciju par jau saņemtajiem atbalstiem.
Aizdevumus izsniegs līdz 2011. gada 31. decembrim. Vienam pretendentam pieejamā summa būs no pieciem tūkstošiem līdz diviem miljoniem latu ar termiņu līdz vienam gadam.
Taču vispirms kredītlīnijas atvēršana jāsaskaņo ar Starptautisko Valūtas fondu. Ja tā lēmums būs labvēlīgs, ZM izstrādās konkrētu programmu, kurā noteiks kritērijus finansējuma saņemšanai, skaidro FM Komunikācijas departamenta direktores vietnieks Aleksis Jarockis. Ja saskaņojums netiks panākts, valdība šo jautājumu skatīs atkārtoti.
Skeptiski pret šo kredītiespēju izsakās finanšu ministrs Einars Repše, aicinot gan Saeimu, gan valdību atturēties no jebkādiem lēmumiem, kas varētu palielināt finanšu deficīta līmeni valstī. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs norāda, ka saskaņošanas izdošanās ir FM rokās.
