Lauksaimniekos un melioratoros satraukumu ir radījuši grozījumi Meliorācijas likumā. Cenšoties panākt tā vēlreizēju izskatīšanu, uz valsts pārvaldes iestādēm ceļo protesta vēstules.
Nīcas novada dome ir sagatavojusi savu zemnieku atbalstītu vēstuli Ministru Kabinetam ar ieteikumu polderu apsaimniekošanai nepieciešamos līdzekļus rast valsts budžetā. Grozījumi Meliorācijas likumā paredz šo nastu uzlikt zemes īpašniekiem un apsaimniekotājiem. Atklātu vēstule Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam un Ministru prezidentam ir nosūtījis arī tehnisko zinātņu maģistrs Viesturs Vīksna no Liepājas.
“Likums aizskar ne tikai manu un daudzu citu meliorācijas darbos mūžu pavadījušo cilvēku darbu, bet arī mūsu pēcteču nākotni,” viņš raksta. “Arī ieguldītie miljoni, speciālistiem sistēmas neuzraugot, ir nolemti lēnai vai ātrākai bojā ejai. Zināms taču, ka daudzu saimnieku esamība nozīmē vienīgi to iztrūkumu.”
V. Vīksna norāda, ka padomju laiku lielie polderi un to būves bija domātas vienai saimniecībai, galvenokārt daudzgadīgo zāļu audzēšanai. Tam veltīta viņa zinātniskā darbība un tehnisko zinātņu kandidāta disertācija “Ūdens režīma jautājumu izpēte Latvijas piejūras zemienes polderos”.
“Atņemot līdzekļus polderu ekspluatācijas nodrošināšanai, valdība rada mūžīgu plūdu draudus milzīgām teritorijām,” uzskata meliorators. Viņš aicina no jauna atvērt Meliorācijas likumu un, pieaicinot nozares speciālistus, atrast labāko risinājumu šo sistēmu ilgtspējīgai kalpošanai.
V. Vīksna arī uzskata, ka jānodrošina meliorācijas arhīvu atrašanās iespējami tuvu tajos glabāto dokumentu atspoguļotajām teritorijām.
“Domāju, ka jaunais likums ir jālabo, jo nav izdiskutēts ar pašvaldībām, meliorācijas speciālistiem un zemes īpašniekiem,” pievienojas melioratore Anna Viņķele.
Jautājums ir aktuāls arī citviet Latvijā, piemēram, Jelgavas apkaimē, stāsta Meliorācijas biedrības vadītājs Pēteris Guslēns. Viņš uzskata, ka likumā noteiktā kārtība nedarbosies. Par to martā runāts biedrības kopsapulcē un nolemts vērsties pie likumdevējiem ar vēstuli.
Biedrības vadītājs norāda, ka jau iepriekš, mainot atbildīgās iestādes, faktiski panākts, ka meliorācijas koplietošanas objektiem īsta saimnieka nav. VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” par ES naudu veicot, piemēram, sūkņu staciju rekonstrukciju, bet no valsts tai nauda ikdienas darba nodrošināšanai šogad neesot iedalīta.
Vietējie meliorācijas entuziasti jautājuma risināšanā ir vērsušies arī pie dažādu partiju Saeimas deputātiem.
