Eiropas atbalsts vistrūcīgākajām personām, kas izpaužas kā pārtikas pakas, nav stiepjams jēdziens – paku skaits šogad lielāks nekļūs, preses konferencē skaidri paziņoja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Jau tagad sāk plānot un rēķināt, cik un kādas pakas būs nākamgad.
“Pērn gada vidū pat murgos nerādījās, ka būs tik daudz trūcīgo,” atzīst Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe. Neliels ieguvums ir tas, ka, krītoties cenām, par piešķirto finansējumu varēja nokomplektēt mazliet vairāk paku par plānotajiem 60 tūkstošiem.
No 1. aprīļa ir mainījusies kārtība, kādā personas atzīstamas par trūcīgu, atvieglojot statusa piešķiršanu un pagarinot tā termiņu. Pagaidām nav datu, kā tas palielinājis trūcīgo personu skaitu.
Nākamā gada palīdzības pieteikums tiek plānots, rēķinoties ar vismaz 200 tūkstošiem trūcīgo personu. Tikai pērn 1. oktobrī valstī sāka veidot vienotu reģistru, cik izsniegtas izziņas trūcīgajām personām.
“Pirmkārt, tas ir tirgus stabilizēšanas pasākums, lai izlietotu uzkrātos intervences produktus,” norāda Lauku atbalsta dienesta direktores vietnieks Juris Spručs. Latvijai pieejami Igaunijas, Zviedrijas graudi, Igaunijas vājpiena pulveris. Citām valstīm intervences krājumos esot pieejama olīveļļa, cukurs, rīsi, piemēram, īri kā atbalstu saņemot tikai sviestu, stāstīja J. Spručs.
Procedūra paredz, ka valsts noziņo aptuveno trūcīgo skaitu, Eiropa atbild par atbalsta apjomu un iespējām. Starpministriju darba grupa noteic, kādu paku veidot.
“Normāli pamata produkti, no kuriem iespējams pagatavot veselīgas pusdienas, pievienojot citus produktus. Bez veselīguma bija arī citas prasības,” teic Veselības ministrijas Preses centra vadītājs Oskars Šneiders. Zemkopības ministrija noteikusi, ka produktam jābūt ražotam Latvijā, jābūt uzglabājamam tādā veidā, kas neprasa aukstuma vitrīnas, ledusskapjus. Veselības ministrijas ieteikumi balstījās uz pieņēmumu, ka cilvēka uztura pamatā ir graudaugu produkti un kartupeļi, kam jāveido ap 40 procentiem no dienā patērētā uztura. Tāpēc bija ieteikums pakās iekļaut dažādus graudaugu produktus.
Tad sākas iepirkumu konkursu procedūras. Pērn rezultāti tika apstrīdēti divas reizes, kas aizkavēja paku izdali par vairākiem mēnešiem. Konkursā atlasa arī labdarības organizācijas, kas palīdzēs izdalīt pakas. To skaitu normatīvi neparedz – Latvijā šogad iesaistītas 17 organizācijas. Lietuvā, piemēram, ar uzdevumu galā tiek trīs.
Latvijas Sarkanais Krusts (LSK), kurš ir lielākais paku izdalītājs, ieviesis principu pakas izsniegt proporcionāli samazinātā skaitā, lai aptvertu pēc iespējas vairāk iedzīvotāju. Saņemt paku ir tiesības katram trūcīgajam, piemēram, visiem deviņiem ģimenes locekļiem, ja ģimene atzīta par trūcīgu, taču tiek izsniegtas piecas. Jo mazāks ģimenes locekļu skaits, jo mazāk paku.
LSK ģenerāldirektors Valdis Nagobads pieļāva, ka zināmas iespējas būtu paku pārdale starp pašvaldībām. Piemēram, Kandavā paku skaits esot četras reizes lielāks par pašreiz tur esošo trūcīgo personu skaitu. Liepājas puses novados paku ir gandrīz trīsreiz mazāk. “Pēc 1. maija, kad nododam atskaites, redzēsim, kas notiek un kādas iespējas ir iekšējai pārdalei starp komitejām,” teic LSK Liepājas komitejas izpilddirektore Inita Bišofa.
“Dodam katram pa pakai, bet ne par iepriekšējiem mēnešiem. Tad sanāk visiem. Vēlāk droši vien tiks samazināts proporcionāli,” teic Priekules novada sociālā darbiniece Dace Vanaga, skeptiski vērtējot iespējas, ka trūcīgo skaits varētu būtiski samazināties.
“Re, desmit pakas vēl stāv, neviens vairs nenāk pakaļ. Un rīt jau vedīs nākamās,” otrdien teica darbiniece Grobiņas Sarkanā Krusta veikaliņā.
UZZIŅA
Pērn Labklājības ministrija šim gadam prognozējusi 45 tūkstošus trūcīgo, Zemkopības ministrija “piemetusi” vēl 15 tūkstošus. Faktiski šogad 1. martā par trūcīgām bija atzītas jau 125 020 personas.
EK atbalsta programmā ik mēnesi ir pieejamas 77 146 pakas.
