Valsts prezidents Valdis Zatlers, pirmdien sakot uzrunu starptautiskās konferences “1990.gada 4.maija Latvijas Neatkarības deklarācija: starptautiskie un iekšpolitiskie aspekti ” atklāšanā, runāja gan par 20 gadu laikā sasniegto, gan norādīja uz straujās attīstības ēnas pusēm.
Prezidents runā ar pauda pārliecību, ka šodien ir jāspēj atbildēt uz jautājumu, kāda Latvija būs 2030.gadā.
Zatlers uzsvēra, ka Latvijā notiek demokrātiskas parlamenta vēlēšanas, darbojas brīva prese un citi mediji, pilsoņi bauda tiesības brīvi biedroties politiskās partijās un nevalstiskajās organizācijās, pastāv neatkarīga tiesa un ir noteikti augsti cilvēktiesību standarti.
“Latvijā relatīvi īsā laika posmā notikusi pāreja no totalitārās padomju sistēmas uz Rietumu tipa demokrātiju, ko iezīmēja fundamentālas reformas politiskajā sistēmā, ekonomikā, izglītībā un sociālajā sfērā. Ir atjaunots privātīpašums un funkcionējoša tirgus ekonomika. Būtiski nostiprinātas latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas pozīcijas. Latvijā tiek realizēta plaša mazākumtautību kultūras autonomija, darbojas mazākumtautību skolas un kultūras biedrības,” sacīja Valsts prezidents.
Prezidents arī atzina, ka vienlaikus nevar neredzēt arī straujās attīstības ēnas puses. Pēc viņa teiktā, cilvēku mantiskā nevienlīdzība būtiski pieaugusi, daudzi izvēlas doties projām no dzimtenes darba meklējumos.
“Izveidojusies dziļa neuzticības plaisa starp varu un tautu, kuru vēl vairāk palielina pastāvīgas aizdomas, ka politiskos un reizēm arī tiesiskos procesus Latvijā virza atsevišķu cilvēku ekonomiskās intereses. Tieši tādēļ mēs nedrīkstam ļauties tikai pagātnes atmiņu un nostaļģijas vilinājumam,” sacīja prezidents.
“Visiem zināmais Bībeles stāsts vēsta mums, ka Mozus 40 gadus veda savu tautu pa tuksnesi. Tieši sākums bija pats grūtākais, tieši tad tauta uz brīdi piemirsa savas vērtības, sāka pielūgt zelta teļu, zūdījās un gaudās par grūtībām un pieminēja stabilo dzīvi pirms garā ceļa uzsākšanas.”
“Varbūt pienācis laiks tagad, kad esam pusceļā, par atskaites un vērtēšanas punktu izvēlēties nevis 1990.gadu vai 20.gadsimta 30.gadu Latviju, bet gan Latviju 2030.gadā? Mums jau šodien ir jāspēj atbildēt uz jautājumu, kāda būs Latvija 40 gadus pēc neatkarības atjaunošanas,” sacīja Zatlers.
Viņš uzskata, ka šobrīd nevajadzētu pārāk daudz laika veltīt, lai noskaidrotu, kas pie kā bija vainīgs, kāpēc viss neizdevās, kā vēlējāmies: “Jo mēs nevaram atgriezties nulles punktā un sākt visu no jauna. Pagātnes sasniegumi, par kuriem mēs varam būt patiesi lepni, mūs neapdrošina pret nākotnes kļūdām un neveiksmēm, tie nevar būt par pamatu paštīksmei. Mūsu panākumi ir kvalitātes latiņa, apliecinājums, ka mēs varam, ja patiesi gribam! “
Prezidents sacīja nākamās divdesmitgades izaicinājumi un pārbaudījumi Latvijai ir tikpat nozīmīgi kā iepriekšējos 20 gados.
Tiem gan ir cits raksturs. Taču, apsverot izaicinājumus un izvērtējot iepriekšējās kļūdas, mēs varam diezgan skaidri pateikt, kas mums jādara, lai pēc 20 gadiem, arī pēc 50 gadiem mēs varētu lepoties ar Latvijas valsti, uzrunā sacīja Zatlers.
“Vēlēšanu gads ir ļoti piemērots laiks, kad sabiedrībai ir lieliska iespēja pieprasīt konkrētus risinājumus ilgtermiņa uzstādījumiem no politiskajām partijām, kas gatavojas startēt vēlēšanās. Tieši šādiem konkrētiem, praktiskiem politikas uzstādījumiem un piedāvātajiem risinājumiem ir jākonkurē cīņā par vēlētāju balsīm,” teica prezidents.
4.maija priekšvakarā Zatlers redzu četrus lielus uzdevumus nākamajiem 20 gadiem.
Pirmkārt, ir jānostiprina valsts pamati. “Latvijas valsts pamats ir cilvēki, šīs valsts pilsoņi, kas piedzimst, izskolojas un nav spiesti lielā skaitā doties prom no savas dzimtenes. Bez Latvijas tautas nav Latvijas valsts!”.
Otrkārt, pēc Zatlera teiktā, beidzot jāiemācās efektīvi un ar jaunradi saimniekot savā zemē, treškārt, beidzot jāiemācās saprātīgi pārvaldīt savu valsti, bet ceturtkārt, ir jāiemācās atkal saskatīt un izmantot cilvēku savstarpējās sadarbības sniegtās iespējas.
