Nedaudz miežu, daudz “mīksta” ūdens, saujiņa apiņu un kāda glāze rauga – kas tur iznāk? Prasmīgam meistaram – brangs padzēriens, neprašam tāds tāpiņš vien.
Aizputnieki no kultūras centra “Serde” ik pa laikam atgādina, ka alus un brandava darināšana arī ir tautas nemateriālās kultūras fenomens, kas rūpīgi glabājams un nododams nākamajām paaudzēm.
Sestdien un svētdien uz alus gatavošanas meistardarbnīcām Uģis un Signe Puceni aicināja vairākus mājas alus brūvētājus no Latvijas un Lietuvas. Interesenti varēja vērot un apgūt alus brūvēšanas māku, kā arī pierakstīt dažādas receptes, jo katram brūverim ir savi paņēmieni un pieredze. Darbošanās notika pie miežu un kviešu alus, medalus un alus brandava gatavošanas.
“Iesals jau bija sadiedzēts un izžāvēts. To samala. Lielajā katlā karsējām ūdeni, aplējām iesalu un izturējām, lai ievelkas. Tā tiek iegūta misa. Pielikām apiņus un raugu. Gatavs būs trim vai četrām nedēļām,” procesu pārstāsta Aizputes mākslas skolas direktors Armands Ausmanis.
Lai nebūtu tā, kā stāsta pasākās, kad dzīrēs gardumi gar ūsām tecējuši, bet mutei nekas netika, “Serdes” saimnieki cienājuši ar iepriekšējo brūvējumu un piedāvājuši arī no Holandes atvestu mājas alu. “Ir jau ir atšķirība, starp veikalā pirkto un pašu brūvējumu,” novērtē A. Ausmanis.
