Latvijā atgriezusies jau lielākā daļa gājputnu, pašlaik atgriežas arī vālodzes, griezes, svīres, vairākas ķauķu sugas un bezdelīgas, taču putnu pavasara migrācija joprojām turpinās un ilgs līdz pat jūnija sākumam, aģentūrai BNS pavēstīja portāla “Funtaputni.lv” veidotājs Kaspars Funts.
Pirmās griezes un vālodzes manītas jau pagājušajā nedēļā, kā arī bezdelīgas un svīres, un līdz ar šo putnu atgriešanos varētu sacīt, ka vasara ir klāt, atzina Funts. Daļai putnu jau ir izšķīlušies mazuļi, piemēram, pūcēm, zvirbuļiem un strazdiem.
Taču tas nenozīmē, ka putnu pavasara migrācija ir beigusies – Latvijā joprojām nav manīti vairāku sugu lidoņi, piemēram, paipalas, ķīķi, zaļais ķauķītis, mazais dumpis. Turklāt, kamēr daļa putnu jau apmetušies ligzdās, citi tās pašas sugas īpatņi vēl turpina ieceļot un caurceļot.
Liela daļa no tiem, kas turpina atgriezties ligzdošanas vietās un migrē cauri Latvijai, ir kukaiņēdāji, kuri parasti atgriežas maijā, kad ir pieejama plašāka barības bāze.
Putnu pētnieks Funts pastāstīja, ka interesants esot fakts, ka neilgi pēc tam, kad būs beigusies putnu pavasara migrācija, sāksies putnu ceļošana pretējā virzienā – rudens pārlidojumi. Jau jūnija beigās apkārt klejot un pamazām dienvidu virzienā lidot sāks ķīvītes, mājas strazdi un egļu krustknābi, jūlijā tiem pievienosies vairāku sugu bridējputni, kas šķīlušies tundras un taigas zonā, un citi putni.
“Ļoti daudzu sugu putni, sevišķi tie, kas ligzdo ziemeļos, lielāko dzīves daļu pavada migrācijā. Ziemeļos vasara ir īsa, savās ligzdošanas vietās ziemeļu putni uzturas pusotru līdz divus mēnešus, izaudzina jauno paaudzi un atkal dodas uz savām ziemošanas vietām dienvidos,” norādīja Funts.
