Satiksmes ministrs Karspars Gerhards Liepājas apvedceļam saka kategorisku “nē”. Arī citus svarīgus ceļus, kuri autovadītājiem šķiet kā katastrofa, ministrs vērtē kā izbraucamus.
K. Gerhards, taujāts par Liepājas apvedceļu, saka kategorisku “nē”. “Mūsu valstī ceļu kopējais garums ir daudz lielāks nekā Igaunijā un Lietuvā, un pat tā saucamajos treknajos gados ceļu uzturēšanai paredzētais finansējums bija nepietiekams. Arī nākotnē jāraugās reāli – galvenais ir uzturēt esošos ceļus, nevis aizrauties ar jaunu būvniecību. Struktūrfondu līdzekļi nav jāizmanto jaunu ceļu būvniecībai. Nevajag ielikt zelta zobu izpuvušā mutē, vispirms jāsakopj mute.” Arī satiksmes intensitāte neesot tik liela, lai būtu nepieciešams apvedceļš.
Ministrs skaidro, ka Latvijā ceļu seguma rekonstrukcijai šogad atvēlēti 100 miljoni latu. Par šo summu iespējams izbūvēt 100 kilometrus jauna ceļa, bet rekonstruēt var krietni garāku gabalu.
Arī šoseja Rīga – Liepāja ievērojamus remontdarbus nesagaidīs. “Rekonstruēs atsevišķus ceļa posmus, ne visu šoseju,” skaidro K. Gerhards. Šosejas rekonstrukcija tiks finansēta no Kohēzijas fonda līdzekļiem. 2011. gadā plānots rekonstruēt 77 kilometrus, kas izmaksās 13,72 miljonus latu, bet 2012.gadā – 53 kilometrus, tam izlietojot 9,53 miljonus latu.
Par autoceļu Liepāja – Lietuvas robeža ministrija šobrīd nedomā. Milzīgās bedres asfaltā, kas lauž transporta līdzekļus un bojā Latvijas tēlu, iebraucot valstī no Lietuvas, valdības vīrus nesatrauc. K. Gerhards, kurš sakās braucis pa šo ceļu, uzskata, ka brauktuve nav katastrofālā stāvoklī.
Ministrs skaidro, ka Latvijas valsts ceļiem uzdots veikt ceļu auditu, lai izvērtētu, kur remonts nepieciešams vispirms. Tad varbūt varēšot diskutēt arī par 50 kilometru garo posmu no Liepājas līdz Lietuvas robežai. Taču viņš aicina atcerēties, ka Latvijā lielākā daļa ceļu būvēta uz purva, nevis uz granīta, kā, piemēram, Zviedrijā. Tādēļ esot tikai normāli, ka ceļi bojājas.
