Vairāku Latvijas mediju pārstāvji saistībā ar neseno kratīšanu žurnālistes Ilzes Naglas dzīvoklī vērsušies pie augstākajām valsts amatpersonām ar aicinājumu ne tikai vārdiski, bet ar konkrētām izmaiņām likumos stiprināt preses brīvību.
Mediji sagatavojuši atklātu vēstuli Valsts prezidentam Valdim Zatleram, premjeram Valdim Dombrovskim, kā arī atbildīgajām komisijām – Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu un Juridiskajai komisijai.
Vēstules autori, kuru vidū ir arī TV3 raidījuma “Nekā personīga” producente Arta Ģiga, Latvijas Televīzijas (LTV) žurnālists Arnis Krauze, žurnāla “Ir” pārstāve Sanita Jemberga un citi mediju pārstāvji, uzsver, ka viņu vienīgā rūpē ir nosargāt profesionālo ētiku.
Jemberga aģentūrai BNS arī uzsvēra, ka ar vēstuli mediju pārstāvji vēlas panākt, lai žurnālistu kopienas pārstāvji tiktu aicināti uz sarunu un tautas kalpi dzīvē realizētu iepriekš pausto par atbalstu preses brīvībai.
“Mēs sagaidām, ka visi šie brīnišķīgie cilvēki, kas apgalvo, ka viņiem ārkārtīgi rūp preses brīvība, izlasīs mūsu vēstuli un aicinās žurnālistu kopienu uz tikšanos,” sacīja viena no vēstules autorēm.
Vēstules autori norāda, ka atbalstu tai paudis neiedomājami plašs žurnālistu loks un atsaucība bijusi ļoti liela ne tikai skaitliski, bet arī mediju pārstāvībā, kas liecina, ka “sāpe tiešām ir sakrājusies”. Vēstule jau ir nosūtīta un to līdz piektdienas pēcpusdienai parakstījuši apmēram 150 žurnālistu no visdažādākajiem medijiem – pārstāvētas visas lielākās gan latviski, gan krieviski rakstošās avīzes, reģionālā prese, Latvijas Radio, kā arī televīzijas, izņemot LNT -, turklāt paraksti turpina pienākt.
Jemberga arī pastāstīja, ka žurnālisti ir gatavi sagatavot konkrētu likumu priekšlikumu, “bet tas, ko mēs sagaidām, ka tas nepaliek kā ķeksītis”. “Pirmo reizi pēc ilgiem laikiem tik liela žurnālistu kopienas daļa lūgusi uzlabojumus nozarē, tādēļ vēlamies arī redzēt reālus rezultātus.. Mēs katrā gadījumā sagaidām darbību, mēs nesagaidām atbildi, ka šī vēstule ir reģistrēta,” klāstīja žurnāliste.
Vēstulē minēts, ka pēdējās dienās sabiedrību saviļņojusi kratīšana Latvijas Televīzijas (LTV) žurnālistes Ilzes Naglas dzīvoklī un sevi par Neo dēvējušās personas Ilmāra Poikāna aizturēšana.
Mediju pārstāvji atgādina, ka, pateicoties šiem cilvēkiem, atklātībā nonāca dati par patiesajām atlīdzībām valsts iestādēs un uzņēmumos taupības režīma laikā. Līdz ar to šie notikumi ir “vēlreiz atgādinājuši par šķēršļiem, ar kādiem informācijas ieguvē saskaras žurnālisti, kā arī centieniem apiet vienu no žurnālistu darbības pamatprincipiem – avotu aizsardzību”.
Tomēr vēstulē arī uzsvērts, ka šis gadījums ir tikai viena, lai arī satraucoša detaļa notikumu ķēdē. “Jau ilgākā laika periodā mēs novērojam satraucošu tendenci – arvien vairāk sabiedrībai nozīmīgas informācijas pazūd zem slepenības, ierobežotas pieejamības un komercnoslēpumu grifa. Žurnālistiem, lai spētu pildīt savu pienākumu un vispusīgi informētu sabiedrību, regulāri jābalansē uz robežas un jāatsaka dažādu iestāžu pieprasījumiem atklāt informācijas avotus. Medijos strādājošajiem jārēķinās ar ierosinātiem kriminālprocesiem un tiesu darbiem,” norāda žurnālisti.
“Šonedēļ notikusī kratīšana Naglas dzīvoklī ir raisījusi jaunas bažas par Latvijas žurnālistu spējām pildīt savus pienākumus. Notikušais uzskatāms par Preses likuma 22.panta pārkāpumu, jo tajā noteikts, ka uzrādīt informācijas avotu žurnālistam var likt tikai ar tiesas lēmumu,” teikts vēstulē, vienlaikus minot, ka “papildu bažas rada fakts, ka, atsavinot Naglas datoru un citus informācijas nesējus, varas iestāžu rīcībā nonākusi informācija arī par citiem žurnālistes informācijas avotiem, kuriem nav saistības ar Neo lietu”. Savukārt tas var iebiedēt iespējamos informācijas avotus, kuri vairs nebūs droši par savu anonimitāti, bet “avotu uzticamības zudums ir jauns trieciens Latvijas mediju videi, kas pēdējo gadu laikā piedzīvojusi smagu krīzi”.
Tāpat vēstulē sacīts, ka viens no žurnālistikas vājajiem punktiem ir nepilnības likumos, kas apgrūtina mediju ikdienas darbu. Līdz ar to žurnālisti aicina politiķus ne tikai vārdos aizstāvēt preses brīvību, bet, ja ir patiesa vēlme to stiprināt, nākt klajā ar konkrētām izmaiņām likumos.
Vēstuli parakstījušie žurnālisti aicina, ņemot piemēru no Zviedrijas, preses likumā uzlikt žurnālistiem par pienākumu aizsargāt savus informācijas avotus, izņemot smagu noziegumu gadījumos. Tāpat pausts aicinājums izslēgt no Krimināllikuma 157.pantu par neslavas celšanu, kas ļauj sākt individuālu krimināltiesvedību pret žurnālistu. Savukārt likumā par presi un elektronisko mediju likumā ierosināts iestrādāt normu, kas noteic, ka pret žurnālistu nevar vērsties privāti, ja viņš pildījis redakcijas uzdevumu, bet šādos gadījumos prasība izvirzāma tikai pret redakciju.
Mediju pārstāvji uzsver, ka ar šādu likuma normu ieviešanu palielināsies arī prasības pret žurnālistiem.
“Tā dēvētais Neo gadījums ir papildu mudinājums žurnālistu profesionālajā vidē sākt diskusijas par daudziem nopietniem jautājumiem. Taču pašlaik ir nepieciešama nekavējoša rīcība. Pretējā gadījumā turpinās ļodzīties jau tā novājināto mediju pamati. Šis nav tikai vienas profesionālas kopienas jautājums. Šis ir jautājums par tiesisku, demokrātisku un brīvu Latviju,” norādīts vēstulē.
Jau vēstīts, ka Naglas vadītais LTV raidījums “De facto” februāra vidū ziņoja, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā atrasts drošības caurums, pa kuru triju mēnešu laikā nezināmas personas ieguvušas apmēram 7,4 miljonus dokumentu 120 gigabaitu apmērā.
Faktu, ka VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā bijusi milzīga datu noplūde, “De facto” uzzināja no cilvēku grupas, kas sevi dēvē par “Ceturtās atmodas tautas armiju” (“4ATA”). Vēlāk tās pārstāvis, kurš sevi dēvē par Neo, regulāri internetā publicēja dažādu iestāžu algu sarakstus.
Policija pēc tam sāka kriminālprocesu un tā ietvaros aizturēja Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas līdzstrādnieku Ilmāru Poikānu, kurš atzinies, ka viņš ir Neo. Poikānam patlaban noteikts drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā dzīvesvietā un aizliegums izbraukt no valsts.
