Lielos parādos iestigusī rapšu apstrādes kompānija “Baltic Holding Company”, iespējams, noorganizējusi maksātnespējas shēmu, otrdien vēsta laikraksts “Dienas Bizness”.
Shēma, iespējams, organizēta, lai ar maksātnespējas palīdzību atbrīvotos no vairākus miljonus latu parādiem un saistībām pret Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu, piebilst avīze.
DB atgādina, ka 2010.gada 22. aprīlī Valmieras rajona tiesā ierosināta “Baltic Holding Company” (BHC) maksātnespējas lieta, ko tiesa skatīs 28.maijā. Maksātnespējas lieta ierosināta pēc “V. A. Birojs” pieteikuma. Aizdomas par organizētu shēmu radušās vienam no BHC kreditoriem – zemnieku saimniecības “Robežnieki” īpašniekam Artim Kamolam, kas vērsies prokuratūrā ar prasību pārbaudīt, vai maksātnespējas pieteikumu nav iesniegusi fiktīva firma. “Rodas bažas par rūpīgi izplānotu krāpšanās shēmu, jo saskaņā ar līgumu par ES naudas līdzfinansējumu “Baltic Holding Company” piecus gadus pēc pēdējā maksājuma saņemšanas, kas notika 2006. gada novembrī, nedrīkst pārtraukt ražošanu vai mainīt sākotnējo profilu, uzņēmumu nedrīkst pārdot,” laikrakstam skaidrojis Kamols. Pretējā gadījumā ES līdzfinansējums jāatmaksā. Taču maksātnespējīgam uzņēmumam piedzīt naudu nebūs iespējams.
Valmieras rajona tiesā DB informēts, ka “V. A. Birojs” pieteikumu par BCH maksātnespējas procesa pasludināšanu tiesā iesniedza 22.aprīlī un pamatparāda apmērs ir 9039,71 lats. Kamols savukārt atzīmējis, ka pret BHC ir bijušas un joprojām ir vairākas tiesvedības, arī par ievērojami lielākām summām, taču neviens no prasītājiem nav lūdzis atzīt uzņēmuma BHC maksātnespēju, jo apzinājās, ka tad uz kaut kādu parāda atgūšanas daļu ir cerības tikai bankai, kas apķīlājusi BHC īpašumu. Turklāt prasība iesniegta Valmieras tiesā vienlaikus ar BHC juridiskās adreses maiņu – no Liepājas, kur atrodas rūpnīca, uz Valmieru, kur tā reģistrēta VRPB piederošā īpašumā Stacijas laukumā 7. Lai arī 22. aprīlī BHC vadība pieņēma lēmumu mainīt uzņēmuma juridisko adresi, tomēr publiskajā telpā informācija par juridiskās adreses maiņu bija pieejama tikai 28.aprīlī (oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”). Tādējādi rodas pamatotas aizdomas par to, ka “V. A. Birojs” vēl pirms informācijas pieejamības publiskajā telpā zināja, ka maksātnespējas pieteikums jāsniedz Valmieras tiesā, norādījis Kamols.
Laikraksts vēsta, ka uzņēmums, kurš iesniedzis BHC maksātnespējas pieteikumu, ir reģistrēts Rīgā, Audēju ielā 14-3, kur reģistrētas vēl vairākas kapitālsabiedrības. Tomēr sākotnējā “V. A. Birojs” reģistrācijas adrese bija Rīgā, Vīlandes ielā 1, kur praktizē vairāki maksātnespējas administratori, tostarp Edgars Karelis, kura sekretāre teicās esam arī “V. A. Biroja” sekretāre. Tomēr uz DB sūtīto elektronisko vēstuli neviens nav atbildējis. Uzņēmums reģistrēts tikai 2009. gada 22.decembrī un saskaņā ar “Lursoft” informāciju uzņēmuma pamatdarbības veids ir restorāni, restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi. DB atgādina, ka līdzīga shēma, turklāt likuma ietvaros, ar Kareļa palīdzību jau realizēta vairākos uzņēmumos – 2007.-2008. gadā Latvijas un Francijas kopuzņēmums “Tukuma gaļas pārstrādes sabiedrība” tika pasludinātas par maksātnespējīgu 2006.gada 21. jūlijā un izslēgts no biržas. Vēlāk uzņēmuma īpašumu izdevīgi pārņēma “Tukuma gaļas kombināts LAT”. Procesā bija iesaistītas vairākas ar Kareli saistītas firmas.
DB informē, ka “Robežnieki” no BHC nav saņēmuši aptuveni 154 tūkstošus latu (bez kavējuma naudas) par 2008. gadā piegādātajiem rapšiem, kurus zemnieki piegādāja uz “PS Līduma” noliktavu. Pēc tā īpašnieka Gata Karlova nāves “Eventus partneri” pēc “Swedbank” iniciatīvas veica revīziju “PS Līdumā”, un zemnieki saņēma informāciju, ka noliktavās no kopējā uzskaitītā graudu apjoma atrodami tikai 14%. Zemniekiem nesaņemtās naudas vietā piedāvā saņemt atpakaļ nelielu daļu no pašu piegādātajiem rapšiem. Tā kā “Robežniekiem” bija pastarpinātas attiecības ar “PS Līduma”, tad Kamols vērsies ar iesniegumu policijā un prokuratūrā saistībā ar BHC krāpnieciskajām darbībām, lai atgūtu zaudēto.
Liepājas pilsētas prokuratūra kriminālprocesu ierosināja pērnā gada maijā, un izmeklēšana turpinās, vēsta laikraksts. Līdzīgi ar BHC tiesājas arī citi uzņēmumi.
Jau vēstīts, ka 2007.gada sākumā BHC rapšu pirmapstrādes un pārstrādes kompleksā tika sākta rapša eļļas ražošana. Saražoto rapšu eļļu realizēja tās tālākai pārstrādei biodīzeļdegvielā, bet blakusproduktu – rapšu raušus – pārdeva gan piena un gaļas ražotājiem, gan lopbarības ražošanas uzņēmumiem.
BHC rapšu pirmapstrādes un pārstrādes kompleksa izveidē tika investēti aptuveni 5,5 miljoni eiro (3,87 miljoni latu). Projekta realizācijai saņemts Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums vairāk nekā viena miljona latu apmērā, kā arī ņemts kredīts. Komplekss izveidots bijušās “Liepājas labības” teritorijā Kapsēdes ielā.
BHC dibināts 2001.gadā un tā lielākais īpašnieks ir Vācijas biodīzeļdegvielas ražotājs “European Oil Products (EOP) Biodiesel AG”, kam pieder 80,62% uzņēmuma daļu, taču, tā kā kompānija ir akciju sabiedrība, tai nav obligāti jāsniedz ziņas par īpašniekiem Uzņēmumu reģistram, un šī informācija var neatbilst patiesībai.
