Pārtikas un veterinārā dienesta Dienvidkurzemes pārvalde jau iedzīvojusies jaunajā adresē – E. Veidenbauma ielā 11 – un turpina darbu arī ar samazinātu darbinieku skaitu.
No plašā ofisa Graudu ielā Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dienvidkurzemes pārvalde uz šaurākām telpām pārcēlusies līdzšinējās augstās īres maksas dēļ. PVD struktūras reorganizācijas rezultātā no 26 pārvaldēm Latvijā palikušas 11. Dienvidkurzemes pārvaldes aptver bijušo Liepājas, Saldus un Kuldīgas rajonu.
Tās vadītāja Gunta Kapeniece stāsta, ka no darba atlaisti pensionāri, šoferi, grāmatvedes. Apsekojamie objekti un darba apjoms gan palicis tas pats. Uzņēmumu skaits daudz nemainoties.
“Katram pašam priekš sevis ir jābūt vislabākajam inspektoram – jāskatās marķējums, derīguma termiņš,” uzskata G. Kapeniece, jo “katram cīsiņam inspektors klāt neizstāvēs”. Tiem, kuri pērk nezināmas izcelsmes pārtiku kāpņu telpās, esot jārēķinās ar principu – “kas lēti pērk, tas vēlāk maksā dārgi”. Nelegālo tirgotāju konstatēšana esot pašvaldības policijas kompetence.
Sāksies problēmas ar klaiņojošajiem un vaļā palaistajiem suņiem, G. Kapeniece norāda vasarai raksturīgo darba lauku. Viņa atgādina, ka likums pieprasa četrkājainos draugus reizi gadā vakcinēt. Nevakcinēta suņa nedarbi saimniekam varot izmaksāt dārgi.
Situācija ganāmpulku novietnēs bažas neradot, jo tie, kuri izpildījuši sākotnēji finansiāli ietilpīgās un šķietami smagās prasības, tagad novērtējot rezultātā iegūto labumu – darba vides un apstākļu jūtamu uzlabošanos.
PVD inspektori, protams, zina samilzušo situāciju tirgū, vietējai produkcijai pievienojot no vairumtirdzniecības bāzēm paņemto. Šādas produkcijas tirdzniecībai būtu nepieciešams kases aparāts, ko pieprasa Valsts Ieņēmumu dienests. G. Kapeniece neuzskata, ka piedāvātie, piemēram, salāti ir kaitīgi, taču patiesās izcelsmes neuzrādīšana ir pircēju maldināšana.
